NATO un Krievija centīsies rast kopsaucēju raķešu līguma saglabāšanai

Briselē piektdien tiekas Krievijas un NATO valstu pārstāvji. Tā ir pirmā abu pušu sanāksme pēc tam, kad ASV paziņoja par nodomu izstāties no tuvā un vidējā darbības rādiusa raķešu līguma. Vašingtona uzstāj, ka Krievija jau ilgstoši pārkāpj šo līgumu un izstrādā aizliegtās raķetes, lai pasargātos no Ķīnas. Savukārt Maskava to noliedz un brīdina par jaunas bruņošanās sacensības iespējamību.

NATO un Krievija centīsies rast kopsaucēju raķešu līguma saglabāšanaiArtjoms Konohovs

Nozīmīgais kodolraķešu aizliegšanas līgums starp ASV un PSRS tika parakstīts vēl 1987. gadā. Tas tiek uzskatīs par vienu no būtiskākajiem Aukstā kara beigu sasniegumiem. Tomēr tagad ASV uzstāj, ka Krievija šo līgumu jau ilgstoši pārkāpj. Pirmie paziņojumi par to bija izskanējuši vēl iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas laikā. Vašingtonai un Maskavai tā arī nav izdevies atrast kopsaucēju. Tādēļ esošā administrācija ir gājusi soli tālāk un paziņojusi, ka tā varētu izstāties no šī līguma, ja Krievija līdz 2. februārim nedemontēs savu jauno raķešu sistēmu Kaļiņingradā.

Šis jautājums ieņem centrālo vietu arī piektdienas NATO un Krievijas sanāksmes darba kārtībā. Tā norisinās Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē. Jau decembra sākumā notikušajā NATO ārlietu ministru sanāksmē visu pārējo alianses dalībvalstu politiķi atzina Vašingtonas soli par pamatotu. Tostarp arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

“Diemžēl, kad kāda puse līgumu nepilda, šis līgums ir de facto beidzies. Un tad ir lielais jautājums - vai ir jēga tēlot, ka līgums ir spēkā, ja otra puse to pārkāpj. Otra problēma, kas jāņem vērā – pa 30 gadiem pasaule tomēr ir attīstījusies. Un attīstījusies tiktāl, ka ir arī citas lielvalstis, kas var attīstīt šādus ieročus. Mūsuprāt, būtu labi runāt ne tikai par divpusēju, bet visaptverošu līgumu, kas regulētu šāda veida jautājumus. Un tas, protams, prasīs laiku, lai tādu izstrādātu,” teica Rinkēvičs.

Maskava turpina uzstāt, ka tā nav pārkāpusi līgumu ar ASV. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir mudinājis turpināt sarunas un brīdinājis, ka līguma pārtraukšana varētu radīt jaunu bruņojuma sacensības vilni pasaulē.

Tomēr cerības, ka Vašingtona un Maskava varētu vienoties par līguma saglabāšanas nosacījumiem, pašreiz ir visai nelielas. ASV administrācijā valda uzskats, ka Krievija diezgan ilgi ir mēģinājusi apmānīt Ameriku, izliekoties, ka tai nav līgumā aizliegto ieroču. Tādēļ nevarētu teikt, ka starp abām pusēm šobrīd valdītu liela uzticība. Tāpat Vašingtonā tiek uzskatīts, ka patiesībā Krievija nemaz nevar atteikties no šādām raķetēm, jo tās Maskavai ir nepieciešamas, lai nodrošinātu savu aizsardzību pret Ķīnu, jo uz to līgumā ievertie ierobežojumi neattiecas.

Arī kādreizējais ASV diplomāts Donalds Jensens nesen intervijā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka šo līgumu diez vai izdosies glābt. Viņš uzskata, ka šeit lielā mērā jautājums ir ne tikai par ASV un Krieviju, bet arī par Ķīnas militārām spējām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt