Septiņas jomas un vairāk nekā 40 konkrēti punkti. Tā turpmākajos gados izskatīsies ciešāka sadarbība starp NATO un Eiropas Savienību. Galveno uzsvaru ir plānots likt uz kopīgām jūras operācijām, kā arī uz cīņu ar hibrīdapdraudējumiem un kiberdrošību.
Tas sevī ietver gan cīņu ar propagandu, gan arī kritiski nozīmīgas infrastruktūras aizsardzību.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") uzsver, ka šādi praksē tiek īstenotas iepriekš Varšavas samitā izteiktās apņemšanās.
"Ja pirms desmit gadiem NATO un Eiropas Savienība praktiski nesadarbojās un nerunāja, tad tagad jau mums ir ļoti daudz praktiskas sadarbības. Ne tikai nodomi, bet arī reālas lietas," teica Rinkēvičs.
NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs pirms ministru sanāksmes pasvītroja, ka ciešāka ES un Ziemeļatlantijas alianses sadarbība var stiprināt arī saites starp Eiropu un Ameriku. Kā zināms, nesen ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir sacījis, ka konflikta situācijā viņš būtu gatavs palīdzēt tikai tām NATO valstīm, kas ir veikušas pietiekamus ieguldījumus savā aizsardzībā. Tas daudziem ir licis šaubīties par to, vai Amerika arī turpmāk būs nozīmīgs pārējo NATO valstu drošības garants.
Ciešāka sadarbība starp NATO un Eiropu var palīdzēt izvairīties arī no dublēšanās, būvējot ciešākus militāros kontaktus Eiropas Savienības valstu vidū, uzskata Stoltenbergs.
"Mēs uzskatām, ka šobrīd tas ir svarīgāk nekā jebkad agrāk, jo mēs sastopamies ar jauniem apdraudējumu veidiem.
Militāro un nemilitāro agresijas veidu kombinācija – terorisms, hibrīda un kiberapdraudējumi pieprasa, lai NATO un ES strādātu kopā," sacīja Stoltenbergs.
Šī NATO valstu ārlietu ministru tikšanās ir nozīmīga arī ar to, ka tā ir pēdējā pašreizējam ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam. Pirms sēdes Rinkēvičs paredzēja, ka saruna varētu kļūt nedaudz sentimentāla, līdzīgi kā tas ir bijis pirms četriem gadiem, kad pēdējā sanāksmē Briselē piedalījās toreizējā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.
"Tradicionāli šāda veida pasākumi ir nedaudz tādi ar zināmu rezignācijas pieskaņu. Četri gadi ir nostrādāti, pie kam tie nav bijuši paši vienkāršākie – Ukraina, Krima, viss, kas saistās ar NATO lēmumiem un to gatavošanu pirms Velsas," teica Rinkēvičs.
Nākamgad Briselē ir ieplānots arī NATO valstu vadītāju samits. Trampam tā būs pirmā iespēja iepazīties klātienē gan ar alianses darbu, gan ar citu valstu vadītājiem. Tomēr samita datums pagaidām vēl nav zināms.
