Krievijas iebrukums Ukrainā atstāja jūtamu ietekmi uz drošības situāciju visā Eiropā. Šis karš liek ciešāk sadarboties arī Eiropas Savienībai un NATO. Tādēļ tapa jau trešā abu organizāciju sadarbības deklarācija.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka ciešākas NATO un ES attiecības var būt noderīgas ne tikai Ukrainas jautājumā.
"Krievijas radītie draudi un izaicinājumi ir visaktuālākie, bet ne vienīgie. Mēs redzam arī pieaugošos Ķīnas mēģinājumus mainīt pasaules kārtību sev par labu.
Tādēļ mums ir jāstiprina mūsu izturība. Ar šo kopīgo deklarāciju mēs paceļam mūsu sadarbību jaunā līmenī."
Sākotnēji deklarāciju bija plānots parakstīt vasarā notikušajā NATO līderu samitā Madridē. Bet karš Ukrainā, kā arī Kipras un Turcijas saspīlētās attiecības lika mainīt tekstu un datumu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka deklarācijā uzsvērts arī tas, ka Eiropas aizsardzības politika neaizēno NATO.
"Mūsu deklarācija skaidri pasaka, ka NATO paliek mūsu kolektīvās aizsardzības pamats un turpina spēlēt būtisku lomu eiroatlantiskajā drošībā.
Tā atzīst arī spēcīgākas Eiropas aizsardzības nozīmi, kas nes pozitīvu ieguldījumu mūsu drošībai, kā arī papildina un ir savstarpēji savietojama ar NATO."
NATO sastāvā pašlaik ir 21 Eiropas Savienības valsts. Drīzumā arī Somijai un Zviedrijai vajadzētu pievienoties aliansei.
