ĪSUMĀ:
- NATO un ASV vēlas veidot arī dialogu ar Krieviju.
- NATO attīsta spēku mobilitāti un vajadzības gadījumā operatīvu pārvešanu no ASV vai Kanādas uz Eiropu.
- Baltijas valstis informē NATO par Krievijas raķešu izmēģinājumiem.
„Mēs bijām vienisprātis, ka ir nepieciešama divu ceļu pieeja, kas ir gan spēcīga atturēšanas politika, gan arī dialogs, bet mums ir jāpieliek arī pūliņi, lai veicinātu kiberdrošību.
Ļoti daudz kas jau ir izdarīts, piemēram, palielinot NATO klātbūtni alianses austrumu daļā, padarot efektīvākas spējas nekavējoši reaģēt, attīstot izlūkdienestu darbu. Bet mēs darīsim vēl vairāk, lai cīnītos ar tiem draudiem, kas neliek iedarbināt piekto pantu, bet ir izaicinājumi dalībvalstīm, piemēram, kā nesenais uzbrukums ar nervus paralizējošu vielu Solsberi,” teica Stoltenbergs.
Vēl īsi pirms NATO ministru sanāksmes alianses ģenerālsekretārs medijiem atklāja, ka NATO šobrīd aktīvi strādā, lai attīstītu spēku mobilitāti un vajadzības gadījumā operatīvu pārvešanu no ASV vai Kanādas uz Eiropu. Taču Stoltenbergs arī norāda, ka visu neseno konfliktu fonā NATO vēlas runāt ar Krieviju, jo, kad spriedze ir augsta, dialogam ir vēl lielāka nozīme.
Tik tikko amatā oficiāli apstiprinātā ASV valsts sekretāra Maika Pompeo rekordātrā ierašanās Briselē bija uzmanības fokusā. Bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Pompeo ir nomainījis amatā līdzšinējo ASV valsts sekretāru Reksu Tilersonu, ko ASV prezidents Donalds Tramps pēkšņi atlaida no darba.
ASV joprojām ir lielākās NATO uzturētājas, un tādēļ ASV nostāja alianses attīstības un politikas jautājumos allaž ir svarīga. Īpaši laikos, kad NATO atkal risina dziļu krīzi ar Krieviju.
Tomēr Pompeo uzsvēra, ka sadarbība ar Krieviju nedrīkst būt. "Krievija apdraud sabiedroto partnerus gan militāri, gan ar dažādām kampaņām, mēģinot graut demokrātiskās institūcijas. ASV dara nepārprotami zināmu – NATO nedrīkst sadarboties ar Krieviju, kamēr tā neatgriezīsies pie starptautisko likumu izpildes," sacīja Pompeo.
NATO tika spriests arī par kiberuzbrukumiem, kas nu jau kļuvuši par ikdienu – centieni iekļūt NATO dalībvalstu IT sistēmās notiek katru dienu.
Gan Latvijas, gan vēl vairāku citu Baltijas reģiona valstu ārlietu ministri šajā sanāksmē ir arī informējuši par Krievijas jau divas reizes pieteiktajiem un tā arī nenotikušajiem militārajiem treniņiem – raķešu izmēģinājumiem Baltijas jūrā, kad tika slēgta gaisa telpa un brīdināts gan gaisa, gan jūras civilais transports.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), kurš piedalās NATO sanāksmē Briselē, saka, ka Krievijas mācības ir jāanalizē:
„Pirmā versija ir, ka tas ir baidīšanas un propagandas mēģinājums, tāpēc mums ir jābūt ar vēsu prātu pret šāda veida aktivitātēm.
Bet, protams, tas ir arī vēl viens papildu arguments, lai NATO stiprinātu pretgaisa aizsardzības sistēmu Baltijas reģionā un lai analizētu šāda veida propagandas, gan arī reālās aktivitātes.”
Rinkēvičs izteica cerību, ka šis būs viens no elementiem, kas tiks ņemts vērā, izstrādājot NATO aizsardzības politiku saistībā ar jūlijā gaidāmo NATO samitu un Latvijas vēlmēm attīstīt gan pretgaisa aizsardzību, gan NATO klātbūtni Baltijas jūrā.
