Trešdiena bija diena, kas iepriekš tika minēta kā iespējamais Krievijas uzbrukuma brīdis.
Šīs bažas nav piepildījušās, taču NATO uzskata, ka nedrīkst zaudēt modrību. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless norāda, Krievija turpina karalauka slimnīcu veidošanu un stratēģisko ieroču sistēmu, piemēram, raķešu izvietošanu.
Rietumu pieeja šajā reizē ir vērtēt Krieviju pēc darbiem, nevis pēc vārdiem. NATO ģenerālsekretārs teica, ka vēl cer uz diplomātisku risinājumu ar Maskavu, taču gatavojas uz vissliktāko.
“Kamēr mēs turpinām strādāt pie labāka risinājuma, mums jābūt gataviem arī uz sliktāko. Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizsargātu un aizstāvētu visus sabiedrotos.
Mēs jau esam paaugstinājuši NATO reaģēšanas spēku gatavību, un sabiedrotie tur spēkus gatavībā un izvieto vairāk karavīru, lidmašīnu un kuģu. Šodien mēs apsvērsim, kā mums vajadzētu uzlabot savu atturēšanas un aizsardzības stāju un turpināt savus diplomātiskos centienus,” teica Stoltenbergs.
“Ja Krievija kārtējo reizi iebruks Ukrainā, viņi maksās augstu cenu, un mēs turpināsim atmaskot Krievijas plānus un darbības, lai viņiem būtu grūtāk veikt agresīvas darbības pret Ukrainu,” uzsver Stoltenbergs.
NATO aizsardzības ministri izskata jaunus veidus, kā stiprināt dalībvalstu aizsardzību organizācijas austrumu flangā, jo Krievijas militārā nostiprināšanās ap Ukrainu radījusi vienu no lielākajām drošības krīzēm Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā.
Tiks izvērtēta iespēja, ka šogad Dienvidaustrumeiropā varētu izvietot karaspēku uz ilgāku laiku. Runa ir par aptuveni 5000 karavīru klātbūtni, līdzīgi kā tas šobrīd ir Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.
Pēdējās nedēļās ASV jau sāka 5000 karavīru izvietošanu Polijā un Rumānijā, līdzīgi rīkojušās arī citas dalībvalstis.
Nice to speak with my Latvian counterpart Artis @Pabriks this morning at @NATO. Canada’s largest foreign military deployment is in Latvia, where we lead NATO’s enhanced Forward Presence Battle Group. Our commitment to the security of our Latvian allies is robust. 🇨🇦🇱🇻 pic.twitter.com/NgtqMdRX81
— Anita Anand (@AnitaAnandMP) February 16, 2022
Krievija vēlas, lai NATO publiski paziņo, ka neuzņems aliansē Ukrainu, bet NATO šādus solījumus nevar un nevēlas dot, uzskatot, ka katrai valstij ir tiesības pašai izvēlēties, kādā aliansē iestāties.
Krievija pieprasa, lai NATO pārtrauktu paplašināties, izvestu savu karaspēku un ekipējumu no valstīm, kas pievienojās aliansei 1997. gada (tā ir gandrīz puse no visām 30 NATO dalībvalstīm). NATO kategoriski noraida šīs prasības.
Alianse ir piedāvājusi Krievijai virkni drošības sarunu, tostarp par bruņojuma kontroli, taču līdz šim nav saņēmusi atbildi.
Tiek lēsts, ka pēdējo četru mēnešu laikā Krievija Ukrainas ziemeļos un austrumos, kā arī kaimiņos esošajā Baltkrievijā ir izvietojusi aptuveni 60% no visiem saviem sauszemes spēkiem un ievērojamu daļu gaisa spēku.
Tāpēc saprotamas ir Rietumu bažas, ka Krievija gatava atkārtot iebrukumu, ko tā uzsāka 2014. gadā, taču plašākā mērogā.
