Starp citiem tematiem augstu sarunās ir arī NATO klātbūtne tās austrumos, proti, Baltijas valstīs un sevišķi ātras reaģēšanas vienības veidošana, kas spētu īsā laikā ierasties ikvienā apdraudētā NATO valstī.
Pēc Ukrainas krīzes NATO valstu drošība ir daudzu alianses sarunu galvgalī un arī šoreiz NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieru sanāksmē.
Patlaban zināms, ka Ukrainas krīzes kontekstā arī Baltijas reģionā ir četrkāršots patruļlidmašīnu skaits, kas veic kaujas dežūru Baltijas valstu gaisa telpā, ir norīkoti papildu kuģi dežūrai Baltijas, Melnajā un Vidusjūrā, kā arī izvietoti sauszemes spēku elementi vairākās alianses dalībvalstīs. Taču sarunās joprojām ir īpaši ātrās reaģēšanas spēku izveidošana.
Militārā komiteja bruņoto spēku komandieru līmenī parasti tiekas trīs reizes gadā.