NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens piektdien solīja Ziemeļatlantijas alianses turpmāku atbalstu ukraiņu armijas stiprināšanā. Rasmusens arī norādījis, ka Ukraina nākotnē varētu būt NATO dalībvalsts, ja tā šādu vēlmi paudīs.
Par spīti Maskavas noliegumiem, ir skaidri redzams, ka Krievijas karaspēks un bruņojums ir nelikumīgi šķērsojuši Ukrainas robežu, un tās nav tikai atsevišķas darbības, bet gan vairāku mēnešu laikā novērojams process. Šādu viedokli Rasmusens pauda pēc NATO - Ukrainas komisijas ārkārtas sēdes.
Palīdzot bruņot un finansēt separātistus Ukrainas austrumos, Krievija klaji pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī apdraud jebkādus diplomātiskos centienus rast konflikta mierīgu atrisinājumu, norādīja Rasmusens.
„Šodien mēs paužam skaidru solidaritāti ar Ukrainu. Nākamās nedēļas Velsas samitā mēs tiksimies ar Ukrainas prezidentu [Petro] Porošenko, lai apstiprinātu, ka šī solidaritāte ir nelokāma,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Mēs visasākajā formā nosodām Krievijas darbības, nepildot savas starptautiskās saistības. Mēs arī aicinām Krieviju nekavējoties pārtraukt savas nelikumīgās militārās aktivitātes, pārtraukt bruņoto separātistu atbalstīšanu, kā arī pieprasām nekavējoties spert apstiprināmus soļus šīs krīzes izbeigšanai,” uzsvēra Rasmusens.
„Par spīti Maskavas seklajai noliegšanai, pašlaik ir skaidrs, ka Krievijas karavīri un bruņojums šķērsojis Ukrainas austrumu un dienvidaustrumu robežas. Tas nav izolēts incidents, bet daļa no kopējā bīstamā rokraksta - mēģinājumiem destabilizēt Ukrainu kā suverēnu valsti. Krievija turpina piedāvāt separātistiem tankus, bruņumašīnas, artilēriju un raķešu palaišanas iekārtas. Krievija šauj uz Ukrainu gan no Krievijas teritorijas, gan no pašas Ukrainas,” pauda Rasmusens.
Komentējot Ukrainas parlamentā iesniegto iniciatīvu, kas paredz atcelt līdzšinējo ārpus bloku politiku, Rasmusens norādījis, ka katrai valstij ir pašai tiesības izlemt, pievienoties kādai aliansei vai nē. NATO ģenerālsekretārs arī atgādinājis, ka Bukarestes samitā savulaik tika apstiprināts, ka Ukraina nākotnē var kļūt par NATO dalībvalsti, ja tā šādu vēlmi izrādīs un ja tā izpildīs visas izvirzītās prasības.
Savukārt runājot par to, kādu palīdzību NATO varētu sniegt Kijevai, Rasmusens uzsvēris, ka šis jautājums padziļināti tiks izskatīts Velsas samitā, taču jau tagad ir izskanējuši vairāki piedāvājumi.
„Mēs izveidosim četrus trasta fondus, lai atbalstītu dažādas iniciatīvas četrās jomās. Tās ir: tieslietas, komandvadība, kiberdrošība un palīdzība militārajam personālam, ieskaitot ievainotos karavīrus. Es esmu ļoti priecīgs, ka jau šīsdienas tikšanās laikā vairākas sabiedroto valstis apstiprināja savu apņemšanos ieguldīt līdzekļus šajos fondos. Tāpat saņemtas ziņas, ka vēl vairākas dalībvalstis ar līdzīgiem paziņojumiem varētu nākt klajā nākamajā nedēļā. Šo fondu mērķis ir finansēt Ukrainas centienus reformēt un modernizēt savus bruņotos spēkus, lai tie kļūtu spēcīgāki savas valsts aizsardzībai,” sacīja Rasmusens.
Tikmēr situāciju Ukrainā piektdien komentējis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Apmeklējot Viskrievijas jauniešu forumu Tveras apgabalā, Putins Ukrainas armijas darbības Ukrainas dienvidaustrumos pielīdzinājis nacistu karaspēka darbībām PSRS teritorijā.
Putins norādījis, ka gan toreiz, gan tagad armija aplencot apdzīvotas vietas un tiešā tēmējumā apšaudot gan dzīvojamos rajonus, gan iedzīvotājus. Pašlaik šādu uzbrukumu mērķis esot izpostīt infrastruktūru un apspiest pretošanās garu.
Lai cik skumji, man tas atgādina notikumus Otrajā pasaules karā, kad vācu fašistu okupantu karavīri ielenca mūsu pilsētas, piemēram, Ļeņingradu, un tieši apšaudīja šīs apdzīvotās vietas un to iedzīvotājus. Jūs redzat, pie kā tas novedis? Tas ir briesmīgi. Tā ir katastrofa,” klāstīja Putins.
Putins arī izteicies, ka šī iemesla dēļ ļoti labi saprotot pašpasludināto Doņeckas un Luganskas tautas republiku atbalstītāju centienus atvirzīt ukraiņu spēkus no apdzīvotajām vietām. Krievijas prezidents arī piebildis, ka viss pašlaik Ukrainas austrumos notiekošais varēja notikt arī Krimā, atkārtoti uzsverot, ka Krievija nav anektējusi, bet gan aizsargājusi Krimu.
Savukārt speciālā uzrunā, kas publicēta Kremļa mājaslapā, Putins separātistu kaujiniekus pirmo reizi uzrunāja, saucot viņus par Jaunkrievijas zemessargiem.
Krievija arī joprojām noliedz savu līdzdalību konfliktā Ukrainas austrumos, kur vairākās vietās Ukrainas bruņotie spēki nonākuši ļoti sarežģītā situācijā. Taču arvien vairāk valstu pievienojas to pulkam, kas ir pārliecinātas, ka tas bijis ne vien separātistu kaujinieku, bet arī Krievijas bruņoto spēku darbs. Piektdien pirmo reizi par Krievijas militāru intervenci ierunājās arī Vācijas valdība, bet Polija to nosaukusi par militāru agresiju.
Speciālu ārlietu ministru sanāksmi piektdien sasaukusi arī Eiropas Savienība. Tajā domāts par Eiropas Savienības kopīgu nostāju saistībā ar situācijas saasināšanos Ukrainā. Gaidāms, ka par tālāku rīcību, tostarp iespējamām jaunām sankcijām, līderi varētu vienoties pēc sestdien gaidāmā Eiropas Savienības samita.
Bet pašlaik Saur Mogilā – stratēģiski svarīgā augstienē tikai desmit kilometrus no Krievijas robežas, kur vēl pirms dažām dienām plīvoja Ukrainas karogs, tagad redzamas jau pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas atpazīšanas zīmes. Šis ir viens no stratēģiski nozīmīgajiem punktiem, kurus Ukrainas spēkiem nav izdevies noturēt.
Ukraiņu brīvprātīgo veidotās vienības piektdien mēģinājušas ar kauju izlauzties no ielenkuma Ilovajskā, kuru šajās dienās no visām pusēm intensīvi apšauda prokrieviskie spēki. Daļai tas varētu būt izdevies, taču daļa apturēta ar Krievijas tankiem un kājnieku spēkiem. Noticis uzbrukums arī papildspēkiem, kas devušies talkā ielenktajiem Ukrainas karavīriem. Paralēli karadarbība notiek arī Novoazovskas apkārtnē Doņeckas apgabala dienvidos, kur, pēc Ukrainas sniegtajām ziņām, robežsargiem nācies atvairīt Krievijas spēku uzbrukumu.
Situācija Ukrainā, 29.08.2014. (Ukrainas Nacionālās drošības padome)
Jau vēstīts, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokreiviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulāras daļas iebruka Ukrainā.
