Pēc Filipa Brīdlova vārdiem, situācija Mariupolē un Širokinē - piefrontes apvidū Ukrainas Azovas jūras piekrastē – atgādina to, kas jau agrāk noticis ugunspārtraukšanas laikā: Krievijas atbalstītie separātisti rīko mācības, atjauno personālsastāvu, tiek apgādāti ar jaunām iekārtām un pastiprina karaspēka vadības sistēmu.
Ukrainas mediji norāda, ka līdzīgi notikumi jau pieredzēti Debaļcevē, kur prokremliskie kaujinieki īstenoja uzbrukumu ar Krievijas armijas atbalstu, tāpēc pastāv jauna katla izveidošanās iespēja.
Bet ceturtdien darbu Ukrainā sāk arī Eiropas Savienības novērtēšanas misija. Tikmēr ceturtdien uz Donbasu devies kārtējais, jau 26. Krievijas tā dēvētās "humānās palīdzības" konvojs – vairāk nekā 100 automašīnas ved vairāk nekā tūkstoš tonnu kravas. Zināms arī, ka jau pēc nedēļas uz Donbasu dosies nākamais konvojs.
Arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko intervijā vācu medijiem negatīvi vērtējis Minskas vienošanās izpildi. Pēc viņa vārdiem, kopš tās parakstīšanas Austrumukrainā iestājies "pseidopamiers", kura laikā gājuši bojā vairāk nekā 80 Ukrainas karavīri.
Ukrainas austrumos ir izvietoti vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas karavīru, kuru mērķis varētu būt sauszemes ceļa iegūšana no Krievijas uz Krimu, paudis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, situāciju Ukrainas austrumos nosaucot par pseidomieru.
Taču par spīti visam Ukraina esot gatava karot līdz pēdējam asins pilienam. Komentējot notiekošo Donbasā, Ukrainas prezidents izteicies, ka Krievija turpina palielināt savu klātbūtni reģionā un pašlaik, iespējams, šeit esot izvietoti jau aptuveni 11 tūkstoši krievu karavīru.
Porošenko pieļauj, ka Krievijas prezidents varētu būt devis pavēli nodrošināt sauszemes koridoru uz Krimu, taču tam būtu nepieciešams ieņemt Mariupoli.
Vienlaicīgi Porošenko noraidījis iepriekš īpaši Krievijas presē izskanējušos apgalvojums, ka viņa solījums nākotnē atgūt un atjaunot Doņeckas lidostu būtu uzskatāms par signālu plānotai spēka operācijas uzsākšanai.
Gandrīz katru diennakti Ukrainas varas iestādes ziņo par jauniem ievainotajiem Ukrainas austrumos, tādējādi apstiprinot, ka noslēgtais pamiers ar prokrieviskajiem separātistiem joprojām ir ļoti trausls.
Pretterorisma operācijas pārstāvis Andrejs Lisenko paziņojis, ka pēdējo dienu laikā kaujinieki esot pastiprinājuši provokatīvās ukraiņu spēku apšaudes, tostarp no aizliegtiem ieročiem. Pēc Lisenko vārdiem, tas liecina par mērķtiecīgiem mēģinājumiem apdraudēt pamieru un apsūdzēt tā neveiksmē ukraiņu pusi.
Komentējot Porošenko izteikumus par krievu karaspēka klātbūtni Ukrainas austrumos, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs tos nosaucis par nepamatotiem un nepierādītiem, turklāt tādiem, kas neveicina notikumu pozitīvu attīstību.
Pats Ukrainas prezidents Porošenko ceturtdien atradās Vācijā, kur tikās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku. Sarunu laikā apspriesta gan situācija Donbasā, gan Rīgā plānotā Austrumu partnerības samita tuvošanās. Porošenko Tuskam norādījis, ka Donbasa konflikta mierīgam atrisinājumam būtu nepieciešams aktīvāk koordinēt ASV un Eiropas Savienības darbības. Viens no šādiem mierīgā risinājuma posmiem ir Eiropas Savienības civilā situācijas novērtēšanas misija, kas darbu Ukrainā sāk ceturtdien.
Tāpat apspriests jautājums par iespējamo bezvīzu režīma ieviešanu ar Eiropas Savienību. Porošenko arī aicinājis Eiropadomi sniegt daudz skaidrākas perspektīvas tām Austrumu partnerības valstīm, kuras stingri ir paziņojušas par saviem eiropeiskajiem centieniem.
Visticamāk gan, ka arī Rīgas samita laikā Ukrainai netiks piedāvātas ne skaidras dalības Eiropas Savienībā perspektīvas, ne arī tiks noslēgts bezvīzu režīms, ņemot vērā trūkumus līdzšinējo prasību izpildē. Taču Ukrainas pozīcijas turpina stiprināties, jo ceturtdien, piemēram, Luksemburga ir ratificējusi Ukrainas un Eiropas Savienības Asociācijas līgumu. Līdz ar to pašlaik to ir izdarījušas jau 17 Eiropas Savienības dalībvalstis, Kijevai cerot, ka atlikušās 11 to izdarīs līdz nākamajam gadam.
Jau vēstīts, ka Ukrainas austrumos jau vairāk nekā gadu notiekošajā konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 6000 cilvēku. Konflikts sācies, kad prokrieviski noskaņotie separātisti sāka pārņemt kontroli par Donbasa rajoniem drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju.
Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī, un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
Pēdējā laikā gan Ukraina, gan ASV brīdinājušas, ka karadarbības atsākšanās iespēja Ukrainas austrumos ar katru dienu kļūst reālāka, jo separātisko kaujinieku rindās tiek iekļauts arvien vairāk labi apmācītu algotņu no Krievijas.
