NATO sarunas par Ukrainas-Krievijas konfliktu ieilgst (papildināts plkst. 19.30)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

NATO dalībvalstu vēstnieki turpina sarunas NATO mītnē Briselē, un tās ieilgst. Diskusijas ir par to, kā tālāk veidot attiecības ar Krieviju un vai un kādu palīdzību sniegt Ukrainai. 

Visticamāk, viens no tematiem ir arī to NATO valstu aizsardzība, kas atrodas pie Krievijas robežām un savulaik ir bijušas PSRS okupācijā. Par šo tematu runāt jau iepriekš mudinājusi Polija.

Neoficiāli zināms, ka Polijas un Baltijas valstu pārstāvji ir rosinājuši NATO sarunas balstīt uz tā saukto 4.paragrāfu, kas nozīmē, ka NATO valstis nāk kopā brīdī, kad kādai no dalībvalstīm ir nopietni militāri draudi no ārienes.

NATO lomu šajā situācijā kā ļoti nozīmīgu sauc Eiropas Parlamenta deputāts Jaceks Sarjužs Voļksis, kurš vada parlamenta delegāciju sarunām ar aliansi.

„Eiropas Savienībai uz notiekošo Ukrainā ir jāraugās nevis tikai kā uz pārkāpumiem pret Ukrainas neatkarību un teritoriālo integritāti, bet visas Eiropas robežu pārkāpumu, kas apdraud ikvienu valsti Eiropā,” norāda Jaceks Sarjužs Voļksis. „Tas ir principa jautājums par Eiropas robežu drošību. Krievija deklarē, ka tai ir tiesības iejaukties ikvienā valstī, kur, pēc tās uzskatiem, ir apdraudēti krievvalodīgie iedzīvotāji. Šādā gadījumā kaut vai jāmin Baltijas valstis, kurām ir iemesls uztraukties. Tādēļ arī NATO sarunas balstītas uz 4. paragrāfu.”

Savukārt, Krievijas virzienā turpina plūst ārvalstu līderu brīdinājumi, un jau divas valstis – Kanāda un mūsu kaimiņvalsts Lietuva paziņojušas par vēstnieku atsaukšanu no Krievijas, nosodot Maskavu par militāro iejaukšanos Krimā.

Savukārt Čehijas Ārlietu ministrija izsaukusi uz pārrunām Krievijas vēstnieku Čehijā, taču pagaidām neplāno sava vēstnieka atsaukšanu no Krievijas.

Kļuvis zināms laiks, kad Briselē ārkārtas sanāksmē pulcēsies Eiropas Savienības ārlietu ministri. Sarunas sāksies pirmdien, 3.martā, plkst. 14 pēc Latvijas laika, un pēc neoficiālas informācijas tās būs smagas un grūtas, tā kā Eiropas Savienība patlaban ir ļoti sašķelta savās pozīcijās par to, cik bargi vajadzētu vērsties pret Krieviju un cik liela palīdzība būtu jāsniedz Ukrainai.

Savukārt ziņas no Krievijas liecina, ka prezidents Vladimirs Putins pēc tam, kad parlamenta augšpalāta ir devusi atļauju sākt militāru uzbrukumu Ukrainai, joprojām vilcinās, bet pašā Krievijā jau uzliesmojuši kara atbalstītāju un pretinieku protesti.

Mediji ziņo, ka Sanktpēterburgā apcietināti vismaz 300 cilvēku no tūkstošiem demonstrantu, kas iestājas pret Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kamēr Maskavā, kur notiek plašas demonstrācijas Putina atbalstam un kara sākšanai pret Ukrainu, nav neviens aizturēts un tās sauc par mierīgām un sankcionētām.

NATO ārkārtas sanāksme Ukrainas jautājumā
00:00 / 02:56
Lejuplādēt

Kā iepriekš vēstīts, NATO mītnē Briselē svētdien, 2.martā, pulksten 14 pēc Latvijas laika sākās NATO valstu vēstnieku ārkārtas sanāksme, kurā visu 28 dalībvalstu pārstāvji lemj, kā risināt Ukrainas un Krievijas konfliktu. Paredzams, ka sanāksme ilgs līdz vakaram. Kulurāros izskanēja versija, ka NATO varētu izlemt nosūtīt uz Melno jūru floti, lai dotu Krievijai skaidru signālu par alianses reakciju.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, atklājot NATO valstu vēstnieku ārkārtas sanāksmi, uzsvēra, ka Krievija ar savu rīcību jau ir pārkāpusi starptautisku līgumu un Maskavas rīcība apdraud "mieru un drošību Eiropā". Rasmusens aicināja izbeigt pret Ukrainu vērsto agresiju. 

NATO varētu nosūtīt uz Melno jūru floti, kas būtu kā signāls Krievijai, taču tā pagaidām ir neoficiāla informācija, Latvijas Radio ziņās no Briseles pavēstīja Ina Stazdiņa. 

Ina Strazdiņa par Rasmusena uzrunu, atklājot NATO ārkārtas sanāksmi
00:00 / 01:05
Lejuplādēt

Šajās dienās bažas par savu drošību ir paudušas valstis, kuras savulaik atradušās Krievijas ietekmē, piemēram, Polija, kas aicinājusi aliansi apsvērt arī šo problēmu.

Savukārt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu personiski centušies sazvanīt un uzrunāt vairāki Rietumu līderi, arī ASV prezidents Baraks Obama, kuram ar Putinu bijusi pusotru stunda ilga saruna. Kā ziņo Baltā nama avoti, tā esot bijusi neredzēti asa un tieša, un abi politiķi esot iesaistījušies tādā konfrontācijā, kādu ASV un Krievijas līderi neesot pieredzējuši kopš aukstā kara vēl padomju laikos.

Obama Putinam esot pateicis, ka viņš jau ir lauzis starptautiskos nolīgumus un nonāks politiskā izolācijā, ja spers soļus Ukrainas virzienā. Bet Putins palicis pie sava un esot Obamam atbildējis, ka patur tiesības aizsargāt Krimā dzīvojošos krievvalodīgos tautiešus.

Obama esot sazvanījies arī ar citiem lielāko Rietumvalstu līderiem – ASV ciešākajiem partneriem arī Aukstā kara laikā - Franciju, Kanādu un Lielbritāniju, rosinājis Ukrainā izvietot starptautiskos novērotājus, kuri uzraudzītu etnisko situāciju valstī un vai vietējiem neveidojas konflikts ar Ukrainā dzīvojošajiem etniskajiem krieviem.

Pirmā jau praktiski rīkojusies Kanāda un atsaukusi savu vēstnieku no Krievijas un šo soli pavadījis ass premjerministra Stīvena Hārpera nosodījums.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pēc ārkārtas sēdes ģenerālsekretāra Bana Kimūna personā atkārtoti paudusi bažas par notiekošo, taču nav pieņēmusi lēmumu par citu konkrētu rīcību, tā kā to ierobežo fakts, ka starp lēmējiem ANO Drošības padomē atrodas arī Krievija.

Ir kritiski svarīgi atjaunot mieru un nekavējoši pārtraukt situācijas saasināšanos. Dialogs ir vienīgais ierocis, lai izbeigtu šo krīzi,” uzsver ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns.

Eiropas Savienības ārlietu ministri gatavojas ārkārtas sanāksmei, kas rītdien paredzēta Briselē. Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs jau devies uz Kijevu.

Mēs izmantosim visus iespējamos diplomātiskos kanālus, lai ļoti skaidri darītu zināmas mūsu bažas un lai saņemtu no Krievijas paskaidrojumus par tās nodomiem, un aicinātu visas iesaistītās puses samazināt spriedzi,” norāda Viljams Heigs.

Publiskus paziņojumus jau izplatījuši vairāku Eiropas Savienības valstu vadītāji, kopīgā balsī vienojušās Polija, Vācija un Francija.

Vairāki eksperti kritizējuši Eiropas Savienības reakciju kā lēnu un novēlotu. Bijušais Gruzijas vēstnieks Vašingtonā Temuri Jakobašvilli norādījis, ka Krievija šobrīd uzbrūk ne tikai daļai Ukrainas, bet arī visai Eiropas drošības arhitektūrai, kas tika iedibināta pēc Aukstā kara.

Kā iepriekš vēstīts, kopš Krievijas parlamentā dotās atļaujas izvietot Ukrainā Krievijas karaspēku, Ukrainas armija atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs licis pastiprināti apsargāt lidostas, atomelektrostacijas un citus militāra uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgus mērķus. Ukrainas Nacionālā drošības padome izsludinājusi valstī vispārēju mobilizāciju.

Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti