NATO sanāksmes kopsavilkums: nosodījums Baltkrievijai, atbalsts Ukrainai, brīdinājums Krievijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Bez īpaši skaļiem lēmumiem un paziņojumiem trešdien Rīgā noslēdzās NATO ārlietu ministru sanāksme. Tās uzmanības centrā šoreiz bija situācija Baltkrievijā un Ukrainas pierobežā. Alianses pārstāvji nosūtījuši vēstījumu Krievijai – ja tā uzsāks agresīvas darbības pret Ukrainu, tai jārēķinās ar sekām no NATO dalībvalstu puses.

Lai arī NATO ārlietu ministru tikšanās Rīgā nenoliedzami bija ļoti nozīmīgs politisks notikums, jau sākumā bija skaidrs, ka nekādi skaļi paziņojumi vai lēmumi šīs tikšanās laikā nebūs gaidāmi. Taču alianses dalībvalstu vēstījums bija skaidrs un nepārprotams.

Krievijai nebūs veto tiesību Ukrainas drošības jautājumos

Pirmkārt, ļoti stingrs alianses pārstāvju nosodījums Baltkrievijā valdošā Aleksandra Lukašenko režīma darbībām, izraisot mākslīgu migrācijas krīzi, un alianses solidaritāte ar grūtībās nonākušajām dalībvalstīm, tostarp Latviju. Lai arī NATO nepiemēro ekonomiskās sankcijas, sabiedrotie ir izmantojuši NATO kā platformu, lai par to runātu.

NATO sanāksmes kopsavilkums: nosodījums Baltkrievijai, atbalsts Ukrainai, brīdinājums Krievijai
00:00 / 03:10
Lejuplādēt

Otrkārt, bažas par Krievijas iespējamām agresīvām darbībām Ukrainas pierobežā. Gan no NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga, gan no ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena izskanēja solījumi izlēmīgi rīkoties un piemērot sankcijas, ja Krievija agresīvi rīkosies pret Ukrainu.

Šajā situācijā ļoti nozīmīgs bija arī tieši NATO vēstījums Ukrainai – lai arī Krievija prasa rakstiskas garantijas, ka NATO neturpinās paplašināties uz austrumiem un pieprasa neizvietot NATO raķetes Ukrainā, alianse lemj pati par sevi. Proti – ja savulaik Ukrainai un Gruzijai tika solīts, ka tās nākotnē varēs kļūt par NATO dalībvalstīm, tad alianse šos solījumus joprojām uztur spēkā.

Par dalību aliansē pagaidām vēl runāt ir pāragri, taču tas ir jautājums, ko izlems tikai Ukraina un alianses dalībvalstis, nevis Krievija. Un ne par kādām valstu ietekmes sfērām runāt nevajadzētu. NATO nevienam uzbrukt negatavojas, jo tā ir aizsardzības organizācija.

Saspīlēta tikšanās Stokholmā

Iespējams, ka ar vislielāko nepacietību jau tagad tiek gaidīta ceturtdien ieplānotā ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu EDSO ministru sanāksmes laikā Stokholmā.

Blinkens jau paziņojis, ka pieprasīs Krievijai atvilkt savus spēkus no Ukrainas pierobežas, kā arī deeskalēt saspīlējumu un pilnībā ieviest Minskas vienošanās noteikumus. Un, kā norāda ukraiņu mediji, atsaucoties uz informētiem avotiem, jau trešdien vakarā neformālās ministru tikšanās laikā starp Lavrovu, Blinkenu un Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kuļebu esot izcēlušies strīdi.

Lavrovs esot apsūdzējis Ukrainu Minskas vienošanās nepildīšanā, uguns pārtraukšanas noteikumu pārkāpšanā, pastiprinot šos izteikumus ar apgalvojumiem par Ukrainā plānoto valsts apvērsumu un valstī aktīvu darbību veicošajiem “nacistiem”.

Šie izteikumi esot izprovocējuši Kuļebas atbildi, kurš atgādinājis vispārzināmos faktus, ka tieši Krievija apšauda Ukrainas teritoriju, nogalina ukraiņu karavīrus, bloķē EDSO īpašās novērošanas misijas darbu un nepilda organizācijas lēmumus, kurus pati ir parakstījusi.

Lavrovs par šādiem apgalvojumiem esot bijis īpaši neapmierināts un nervozs, taču vēlreiz saņēmis aizrādījumus gan no Ukrainas ārlietu ministra, gan ASV valsts sekretāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti