Vakar ASV paziņoja par aiziešanu no ANO Cilvēktiesību padomes, un Baltā nama saimnieks patlaban ir arī konfliktā ar Kanādu un virkni Eiropas valstu saistībā ar tirdzniecības tarifiem tēraudam un alumīnijam, ko ASV nosaka citiem, lai Trampa ieskatā, pasargātu savu tirgu. Visas šīs valstis ir arī NATO. Un daudzi paredz, ka samits Beļģijā attiecību krīzi vēl padziļinās, jo ASV prezidents šeit turpinās prasīt arī lielākus maksājumus aizsardzības budžetā.
Tramps G7 samitā neatbalstīja gala ziņojumu
Pēdējā laikā ASV prezidents Donalds Tramps ir paveicis daudz, lai būtu skaidrs, ka savu vēlētāju vārdā viņš nav gatavs piekāpībai. Aizvien interneta medijos un sociālās saziņas vietnēs klejo fotogrāfijas no ekonomiski attīstītāko valstu G7 samita, kas pirms pāris nedēļām notika Kanādā un kur Tramps nekādā veidā nepiekāpās Kanādas, Japānas un Eiropas valstu kritikai par noteiktajiem ievedmuitas tarifiem tēraudam un alumīnijam. Fotogrāfijā ASV līderis redzams sēžam taisnu muguru un ar priekšā sakrustotām rokām, kamēr Vācijas kanclere Angela Merkele un pārējo valstu galvas, stāvot kājās un pulciņā ap viņu, mēģina Trampu pārliecināt - acīmredzot mainīt domas par tarifiem.
Jau pēc sanāksmes Baltā nama saimnieks pavisam sastrīdējās ar Kanādas premjeru Džastinu Trudo, jo viņam pagalam nepatika Trudo paziņojums, ka ASV noteiktie tarifi ir aizvainojoši un ka kanādieši ir pieklājīgi un saprātīgi, bet neļaus sev kāpt uz galvas. ASV prezidents sev ierastā manierē iznīcinoši reaģēja tviterī, par G7 sanāksmes namatēvu sakot, ka Džastina Trudo paziņojumi bijuši melīgi, ka Kanāda ir tā, kas nosaka milzīgus tarifus ASV, un ka viņš neatbalstīs G7 valstu sanāksmes noslēguma ziņojumu; un
šāds gadījums visā sanāksmju vēsturē bija pirmo reizi.
Tarifi nav atcelti, strīdi nav dzēsti
Tramps un pārējie līderi pošas uz Briseli. Kā raksta izdevums “Politico” – NATO būs nākamais mērķis – tātad attiecību plaisa starp pašiem Rietumiem tieši šeit var iesprāgt vēl dziļāk. Kādēļ?
Jau tagad ir skaidrs, ka Donalds Tramps nelaidīs garām izdevību Briselē atgādināt, ka lielākais vairums NATO dalībvalstu un arī Kanāda alianses vienošanos nepilda, jo savos aizsardzības budžetos neparedz maksājumu 2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta. Patlaban šo mērķi sasniedz tikai dažas – Latvija, Igaunija, Grieķija, Polija, Rumānija, Lielbritānija un, protams, pašas ASV. Daudzi - un to skaitā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs - Trampam piekrīt, ka
ASV ir visas tiesības pieprasīt lielākus maksājumus no pārējām, taču pagaidām nav skaidrs, kādā veidā ASV prezidents to pasniegs un kādā spriedzē noritēs sarunas NATO.
Tas, ka transatlantiskās attiecības – starp ASV un Eiropu un starp ASV un Kanādu - šķeļas, nav izdevīgi nevienam, izņemot klasiskos šīs savienības pretiniekus – Krieviju, Ķīnu, Irānu.
Izdevums “The New Yourk Times”, analizējot pēdējā laika notikumus, izcēla, ka patlaban viss, ko dara ASV prezidents, no malas izskatās tā, it kā to būtu iestudējis Krievijas līderis Vladimirs Putins, jo itin viss – ASV izstāšanās no Parīzes Klimata vienošanās, Irānas kodolvienošanās kritika, tarifi Rietumu partneriem un vēl daudz kas cits, kas šķeļ attiecības pašu sabiedroto iekšienē, - ir tik ļoti tīkams Putinam.
Vai NATO būs nākamais pārbaudījums?
Būs, jo šī ir alianse, kuras spēku vērtē pēc tās spējas būt vienotai un vienoti stāties pretī drošības izaicinājumiem, kurus tik dāsni met jau minētā Krievija. ASV ir gan lielākās maksātājas aizsardzībā (vairāk nekā 3 % no IKP), gan arī spēcīgākais plecs valstīm, kas jūtas apdraudētas. Nesen Polija lūdza vairāk ASV karavīru uz savas zemes, tagad to prasa arī Norvēģija, kas piedzīvo bīstamus Krievijas manevrus Barenca jūrā. Pagaidām nav indikāciju, ka ASV varētu pārdomāt un savu atbalstu aliansei vai atsevišķām dalībvalstīm mazināt, jo par spīti Trampa iztiekumiem tviterī realitātē ASV finansiālais atbalsts un karavīru skaits Eiropā ir lielākais, kāds jelkad iepriekš ir bijis, taču pēdējie notikumi liecina, ka ASV līderis spēj būt ļoti nepiekāpīgs un rīkoties pilnīgi neparedzēti.
Situāciju sarežģī arī tas, ka ASV prezidents visu jauc vienā katlā – drošību kopā ar metāla tarifiem.
Vēl pavisam nesen savā tviterkontā viņš vēlreiz atgādināja par NATO maksājumiem, sakot, ka ASV aizstāv visas tās pašas valstis, kas tās tagad apsūdz par jaunajiem tirdzniecības tarifiem. “Tās saņem ASV drošības atbalstu un tajā pašā laikā pašas maksā niecīgi un vēl iesmej,” šādi asi izteicies Tramps.
Briselē cer iepriecināt Trampu
Bet kā slāpēt sakaitētās gaisotnes uguni? Sagaidāms, ka pirms 11. un 12. jūlijā Briselē gaidāmā NATO samita bez visa tā, kas tajā jau ir plānots, ļoti rūpīgi izsvērs, kā iepriecināt Trampu, proti, lai viņa rīcībā jau tagad būtu skaitļi, kuros atspoguļojas tas, kā dalībvalstis tomēr cenšas un audzē savus aizsardzības budžetus.
Vēl viena lieta, kas Trampam varētu patikt, ir arī fakts, ka Eiropas Savienība ir iesaistījusies un pirmo reizi vēsturē paredzējusi budžeta līdzekļus militārajiem pētījumiem un militārajai attīstībai. Pēdējā NATO aizsardzības ministru sanāksmē valstis kopā ar Eiropas Savienības pārstāvniecību vienojās izveidot tā saukto “militāro šengenu”, kad valstu robežas vajadzības gadījumā būs atvērtas NATO militārajai tehnikai un karavīriem, īpaši dodoties austrumu virzienā. Arī šāda Eiropas iniciatīva Trampam varētu patikt.
Vēsture atkārtojas
Iepriekšējā NATO sanāksmē Briselē aizvadītā gada maijā visi gaidīja ļoti svarīgu alianses vienotības apliecinājumu, proti, ka ASV prezidents skaidri pateiks, ka ASV atbalsta NATO 5. pantu, proti, ka uzbrukuma gadījumā vienai valstij pārējās iet palīgā, un līdzīgā situācijā alianse būs arī šoreiz, tikpat dedzīgi gaidot kārtējo vienotības apliecinājuma vēsti no paša ASV līdera puses, ka ASV negrasās samazināt savu lomu NATO par spīti maksājumiem vai nesaskaņām ar valstu vadītājiem. Šāds
vienotības apliecinājums ir svarīgs gan aliansei pašai un ne mazāk arī uzmanīgiem vērotājiem pasaulē.
