NATO popularitāte ASV, Vācijā un Francijā pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies.
Šobrīd tikai 34% vāciešu un 41% franču gribētu, lai viņu valsts iesaistās, ja Krievija uzbruktu kādai no NATO dalībvalstīm.
Tai pašā laikā daudz lielāks vāciešu un franču atbalsts ir tam, lai šādā situācijā iesaistītos ASV karaspēks. Un to pozitīvi vērtē 63% vāciešu un 57% franču.
Šāda tendence – paši ne, bet amerikāņiem gan vajadzētu kaut ko darīt - vērojama visās aptaujātajās NATO dalībvalstīs. Vidēji 60% no aptaujātajiem tic, ka ASV iesaistīsies, ja Krievija kādam uzbruktu.
“Sabiedriskās domas aptaujas ir viena lieta. Protams, tās ir svarīgas, jo esam demokrātijas valstis, taču vienīgais veids, kā NATO var būt stiprākā militārā alianse pasaulē, ir mūsu dalībvalstu iedzīvotāju atbalsts. Un tas mums ir. Tai pašā laikā NATO kolektīvā aizsardzība ir balstīta uz kopīgu līgumu, kas ir spēkā neatkarīgi no tā, vai reitingi iet mazliet augšā vai lejā.
Mēs viens otru aizstāvēsim jebkurā gadījumā,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Gaidāms, ka NATO aizsardzības ministri vienosies un palielinās NATO apmācības misiju arī Irākā, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa neseno aicinājumu NATO vairāk iesaistīties Tuvajos Austrumos.
NATO pārņems lielāko daļu darbu no starptautiskās koalīcijas, kas tika izveidota cīņai pret “Daīš”.
“Viens no labākajiem ieročiem, kas mums ir cīņā pret terorismu, ir apmācīt vietējos spēkus, lai viņi paši varētu cīnīties pret teroristiem. Prevencija ir labāka par intervenci. NATO šajā jomā ir ilga pieredze,” norādīja Stoltebergs.
Šī misija nodrošinās tikai Irākas armijas instruktoru apmācības un konsultācijas, bet nekādās cīņās nesaistīsies - tāda mandāta nav. Šobrīd vēl tiek gaidīta arī uzaicinājuma vēstule no Irākas valdības, kas neatrodas vieglā situācijā, ņemot vērā pēc mēneša gaidāmās vēlēšanas un noskaņojumu reģionā pēc ASV un Irānas attiecību saspīlējuma.
ASV pieļauj nākotnē palielināt NATO karavīru skaitu Irākā
ASV vēstniece NATO Keja Beilija-Hatčisona norādīja, ka Tramps ir aicinājis NATO aktīvāk iesaistīties cīņā ar terorismu, “aicinājis mūsu sabiedrotos Eiropā uzņemtie lielāku lomu, lai veicinātu mūsu kopējo drošību. Karavīru apmācības jomā pašreizējā NATO misija Irākā noteikti var noņemt daļu sloga no Koalīcijas cīņai pret “Daīš”. Līdz ar to es domāju, ka tā noteikti būs atbilde uz prezidenta Trampa aicinājumu.”
Pašlaik NATO misija Irākā ir salīdzinoši neliela. Tās sastāvā ir tikai aptuveni 500 cilvēku. Misijas galvenais uzdevums ir apmācīt Irākas karavīrus.
Ja lēmums par misijas paplašināšanu tiks pieņemts, tad tās darbinieku skaits varētu izaugt līdz pat 2000.
Tomēr tas nenozīmē, ka Irākā palielinātos kopējais Rietumvalstu militārpersonu skaits. Lielākā daļa no pašreizējiem instruktoriem gluži vienkārši mainītu savu formālo piederību un sāktu strādāt zem Ziemeļatlantijas alianses karoga. Var pieļaut, ka Irākā turpmāk paliktu arī seši Latvijas karavīri.
Tomēr ASV vēstniece NATO Beilija-Hatčisona pieļāva, ka nākotnē kopējais karavīru skaits varētu tikt palielināts.
“Pastāv vairākas jomas, kur pilnībā pārklājas tās apmācības, ko rīko koalīcija un tās, ko rīko NATO misija Irākā. Ja mēs varētu pārcelt daļu no šīm funkcijām, tad koalīcijai atbrīvotos resursi mūsu pamatuzdevuma veikšanai Irākā. Amerikas mērķis ar koalīcijas spēku palīdzību ir nodrošināt apstākļus, lai “Daīši” nevarētu atgriezties,” norādīja ASV vēstniece.
Jautājums par ārvalstu karaspēka turpmāko atrašanos Irākā šobrīd Bagdādē ir visai jūtīgs. Irākas parlaments janvārī pieņēma nesaistošu rezolūciju ar aicinājumu izvest Rietumvalstu karavīrus no šīs valsts. Šādi Irākas likumdevēji reaģēja uz Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu Bagdādes lidostā, ko paveica ASV. Tomēr Irākas valdība un prezidents ir pretējās domās un turpina atbalstīt Rietumvalstu karaspēka atrašanos viņu valsts teritorijā.
Stoltenbergs: Paliksim Irākā, ja saņemsim ielūgumu
Uzrunājot žurnālistus, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzstāja, ka bez oficiālā Bagdādes ielūguma nekāds lēmums par misijas paplašināšanu netiks pieņemts.
“Mēs paliksim Irākā tikai, ja saņemsim ielūgumu no Irākas. Mēs pilnībā respektējam Irākas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti. Arī pašlaik mēs tur atrodamies, jo Irākas valdība, ja nemaldos, 2016. gadā ir izteikusi mums ielūgumu,” pauda Stoltenbergs.
Stoltenbergs publiski slavēja Irākas karaspēku un uzstāja, ka NATO nekādā gadījumā nevēlās mūžīgi palikt nedz Irākā, nedz Afganistānā.
“Mēs to darām, jo mums ir kopīgs mērķis – cīņa ar “Daīš”. Mēs gribam būt droši, ka viņi nekad neatgriezīsies un atkal neapdraudēs cilvēkus nedz Irākā, nedz mūsu alianses dalībvalstīs,” sacīja Stoltenbergs.
ASV prezidents ir mēģinājis panākt lielāku NATO iesaisti Tuvajos Austrumos jau 2017. gadā.
Aģentūra “Reuters” vēstīja, ka toreiz Francija un Vācija pauda bažas, ka šādi alianse varētu tikt ierauta dārgā un ilgstošā operācijā, līdzīgi kā tas ir noticis Afganistānā. Tomēr tagad Francijas un Vācijas diplomāti esot kļuvuši atvērtāki pret šo domu, jo NATO misija atbildēs par karavīru apmācību nevis par kaujas operācijām. Turklāt apmācības process vairs nenotiks ASV ģenerāļu vadībā.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģions janvārī piedzīvoja jaunu saspīlējumu, ko izraisījusi Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas Irākā. Operācija tika īstenota pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pentagons pēc trieciena skaidroja, ka Soleimani bijis bīstams, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā.
Pēc tam Irāna raidījusi raķetes pret Irākā izvietotajām ASV armijas bāzēm. Irāna ir raidījusi vairākas raķetes pa divām avio bāzēm Irākā – Ainasadā, kas atrodas uz rietumiem no Bagdādes, un Erbīlā Irākas ziemeļos. Tās ir nopietnas armijas bāzes, ar vairākiem simtiem karavīru, turklāt Ainasadas gaisa spēku bāzē ir atradušies seši Latvijas karavīri, kuri uzbrukumā nav cietuši, jo viņi ir bijuši informēti par gaisa triecieniem.
