NATO, it īpaši alianses ietekmīgākā dalībvalsts ASV, uztver Ķīnas spēka pieaugumu kā izaicinājumu. Stoltenbergs teica, ka dalībvalstīm ir jāturpina uzturēt tirdzniecības saites ar Ķīnu, taču šos lēmumus nedrīkst pieņemt, balstoties tikai uz komerciāliem apsvērumiem – jādomā arī par stratēģiskajiem apsvērumiem.
Daļa dalībvalstu uzskata, ka ekonomiskā atkarība no Ķīnas ir riskanta pēc notikušā ar Krieviju, bet citas – ka Pekina varētu palīdzēt panākt vienošanos, lai izbeigtu karu Ukrainā.
"Mēs nemeklējam konfliktu ar Ķīnu. Gluži pretēji, mēs vēlamies no tā izvairīties. Mēs nevēlamies jaunu auksto karu, mēs necenšamies atdalīt savas ekonomikas.
Mēs vienkārši vēlamies, lai mums būtu acis vaļā attiecībā uz izaicinājumiem, ko rada Ķīna," teica ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
"Mums ir jābūt īpaši uzmanīgiem stratēģiskajās nozarēs, uzņēmumos, infrastruktūrā, lai mēs ņemtu vērā drošības apsvērumus, pirms ļaujam ienākt investoriem [no Ķīnas]."
Who were the 5 largest military spenders in 2021?
— SIPRI (@SIPRIorg) April 24, 2022
1) USA🇺🇸
2) China🇨🇳
3) India🇮🇳
4) UK🇬🇧
5) Russia🇷🇺
Together they accounted for 62% of world military
spending. New SIPRI data out now ➡️ https://t.co/9dsFAulApR pic.twitter.com/7mP3Yfo6gh
NATO sabiedrotie ir nobažījušies par Ķīnas straujo un necaurredzamo izaugsmi militārajā jomā, dezinformācijas izmantošanu un sadarbību ar Krieviju, tāpēc NATO ārlietu ministri apsprieda konkrētus veidus, kā risināt Pekinas radītos izaicinājumus un kā palielināt alianses noturību.
Proti, kā rīkoties sistēmiskā sāncensībā ar Ķīnu, jo nesadarboties vispār nav iespējams, bet šai sadarbībai jābūt rūpīgi izsvērtai, lai nenonāktu atkarībā no Pekinas.