NATO pozitīvi uztver Baltijas lūgumu nodrošināt pastāvīgu klātbūtni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru kopīgā vēstule ar lūgumu nodrošināt pastāvīgu NATO klātbūtni reģionā ir nodota NATO Eiropas spēku virspavēlniekam ģenerālim Filipam Brīdlovam, tā sarunā ar Latvijas Radio apstiprina gan Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, gan ģenerālis Brīdlovs. NATO šis Baltijas lūgums ir uztverts pozitīvi un tagad to izvērtēs. 

Baltija neprasa veidot jaunas NATO bāzes, bet gan rīkot biežākas mācības tā, lai alianses karavīri Baltijā uzturētos pastāvīgi visu gadu, uzsver Graube.

NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieri aizvada divu dienu sanāksmi NATO mītnē Briselē, kur ir pārrunājuši arī Baltijas lūgumu rast iespēju, lai alianses karavīri Baltijas teritorijā uzturētos ne tikai atsevišķus mēnešus, bet faktiski visa gada garumā.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube uzsvēra, ka Baltija nelūdz veidot jaunas, pastāvīgas bāzes, bet gan vairot mācības, kurās iegūst abas puses – gan Latvijas karavīri, gan to valstu bruņoto spēki, kuri te viesojas.

Vēstule ir saņemta, apstiprināja NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs, taču to, kādas precīzākas darbības varētu sekot, pagaidām neprecizē.

„Man jums jāsaka, ka tas darbs, ko jau tagad darām kopš Velsas samita, lielāko daļu no Baltijas lūguma jau izpilda. Ir dažas nianses, kuras ņemam vērā. Mēs runāsim ar mūsu personālu un diskutēsim par šā lūgumu īstenošanu un iesniegsim savas rekomendācijas NATO Militārajai komitejai,”  sacīja Brīdlovs.

Ģenerālis Brīdlovs atzina, ka Krievija, par kuras aktivitātēm uztraucas Baltijas valstis,  joprojām, viņa vārdiem sakot, „pārraksta starptautiskos likumus”, un situācija Ukrainā, kur Krievija izvērš aktīvu agresiju, joprojām saglabājas trausla. Nav pazīmju par tās uzlabošanos. 

„Krievijas spēki papildina un pārvieto savas pozīcijas iekšā un ārā no Austrumukrainas pilsētām un arvien ir spējīgi pārvietot lielu skaitu savu spēku, turklāt ļoti ātrā laikā, lai destabilizētu reģionu. Lai arī mēs nevaram būt pilnīgi pārliecināti par Krievijas nolūkiem, taču no tā, ko redzam, secinām, ka bruņoties spēki teritorijā nostiprinās,” norādījis NATO pārstāvis.

Graube jau iepriekš norādījis, ka NATO klātbūtnes palielināšana Baltijā būs politisks lēmums. Visticamāk, tam pievērsīsies arī NATO valstu aizsardzības ministri, kuri alianses mītnē Briselē tiksies Jāņu laikā.

Jau ziņots, ka Lietuva, Latvija un Igaunija lūgs NATO vadībai stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, lai censtos savaldīt Krieviju. NATO apliecinājuši, ka par Baltijas valstu vēstuli ir zināms, bet tā vēl nav apspriesta.

Katrā no trijām Baltijas valstīm kopš pagājušā gada ir izvietota ASV karavīru rota 150 personu lielumā. Pārējie sabiedrotie arī sūta savus karavīrus uz mācībām reģionā, tomēr tas netiek darīts regulāri. Patlaban katrā no Baltijas valstīm ir izvietotas aptuveni rotas līmeņa vienības – ja lūgums tiks izpildīts, vienības apmērs katrā valstī sasniegs bataljona līmeni. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti