NATO piemēros 5. pantu arī hibrīdkara draudu gadījumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

NATO ir vienojusies par alianses līguma 5. panta piemērošanu hibrīdkara apdraudējuma gadījumā, tādējādi piemērojoties 21. gadsimta riskiem. Piektā panta piemērošana nozīmē, ka pārējās NATO valstis apdraudētajai sabiedrotajai nāk palīgā.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) norāda, ka Latvijas drošībai ļoti svarīga ir NATO sanāksmē apstiprinātā NATO Hibrīdās karadarbības stratēģija, bet „pats pirmais un būtiskākais uzdevums Latvijā ir stiprināt pašas spējas iestāties pret hibrīdkara apdraudējumu”.

Hibrīdkara izpausmes varētu būt, piemēram, uzbrukumi finanšu informācijas sistēmai, sistēmai, kas pārvalda elektroenerģiju, aviosatiksmi, visu, ko nosaka datori un kas var izraisīt cilvēku bojāeju, skaidroja ministrs. Šādos gadījumos ir svarīgi reaģēt un uzreiz piesaistīt NATO spēkus.

Mērķtiecīgi uzbrukumi valstij svarīgām interneta mājaslapām, uzbrukumi politiski militāriem objektiem, apzinātas dezinformācijas un propagandas kampaņas pret dalībvalsts suverenitāti, tie visi ir šim gadsimtam tipiskie hibrīdkara veidi, pret kuriem NATO iecierējusi cīnīties ar lielāku jaudu.

NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē apstiprināta alianses Hibrīdās karadarbības stratēģija, kas paredz vienoti stiprināt alianses gatavību turēties pretī šādam apdraudējumam.

Viens no būtiskākajiem sasniegumiem ir tas, ka alianse ir vienojusies par NATO 5.panta piemērošanu hibrīdā apdraudējuma gadījumā, kas nozīmē arī to, ka arī šāda veida uzbrukumu reizē dalībvalstis varēs raidīt trauksmes signālu citām un tām būs  pienākums doties palīgā. To kā ļoti svarīgu jaunu iespēju arī Latvijas drošībai dēvē Rinkēvičs, norādot, ka ļoti svarīgi Latvijai pašai stiprināt spējas iestāties pret hibrīdkara apdraudējumu, pirms lūgt palīdzību citiem.

Edgars Rinkēvičs LTV “Panorāmai” skaidroja, ka NATO 5.pantu varēs iedarbināt arī tā dēvēto “ zaļo cilvēciņu” vai cita hibrīdkara gadījumā.

NATO lēmumu atzinīgi novērtējusi arī Ukraina, sakot, ka nebūdama NATO dalībvalsts, īpaši konfliktā ar Krieviju, nemitīgi izjūt ne tikai fizisku apdraudējumu. To medijiem atzina Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins, kurš arī ieradies Briselē, lai ar NATO valstu ārlietu ministriem izrunātu jaunāko notikumu attīstību Ukrainā. Viņš izcēla arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, kurš darbojas Rīgā.

„Stratēģiskās komunikācijas centra izveidošanas ideja tika īstenota kopā ar Ukrainu, jo mēs ļoti labi saprotam Krievijas propagandas briesmas. Mēs diezgan veiksmīgi pret to cīnījāmies, taču ir jādara vairāk, un šajā ziņā mums būs visai aktīva sadarbība,” sacīja Kļimkins.

NATO dalībvalstis turpinās sarunas par veidiem, kā kopīgi iestāties pret hibrīdkara draudiem. Sagaidāms, ka nākamajā NATO dalībvalstu samitā Polijas galvaspilsētā Varšavā stratēģijai dos zaļo gaismu un oficiāli ieviesīs dzīvē.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti