Brīdlovs atgādināja, ka jau NATO Velsas samitā pērn izlemts par militārās klātbūtnes pastiprināšanu bloka jaunajās dalībvalstīs. To nodrošināja rotācijas kārtībā šeit pastāvīgi veicot apmācības.
Pēc tam, kad Baltijas valstis un Polija lūdza nodrošināt šeit pastāvīgu kontingentu, apsvērta iespēja izvietot katrā valstī pārdesmit tanku, bruņutransportieru un artilērijas iekārtu vienību. Tagad lēmums ir ASV Kongresa un prezidenta ziņā, skaidrojis Brīdlovs.
Tikmēr Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks norādījis, ka Krievija, kas jau pasteigusies nosodīt ASV plānus, pati ar agresiju Ukrainā un ieroču demonstrācijām pie Baltijas valstu robežām ir panākusi, ka šīs valstis grib sev lielāku drošību.
Iepriekš vēstīts par ASV Aizsardzības ministrijas ieceri izvietot smago bruņojumu apmēram 5000 ASV karavīriem vairākās Austrumeiropas un Baltijas valstīs. Gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā varētu tikt izvietoti tanki, bruņumašīnas un cita smagā tehnika 150 karavīriem katrā valstī. Savukārt Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un, iespējams, Ungārijā tiktu izvietoti ieroči aptuveni 750 karavīriem katrā.
Krievijas Aizsardzības ministrija piesolījusi pastiprināt savus spēkus visas valsts rietumu robežas garumā, ja ASV un tās sabiedrotie nolems izvietot Austrumeiropas valstīs tankus un citu smago bruņojumu.
