NATO partnerības vietā – «transatlantiskā spriedze»

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdinājis, ka dziļā plaisa starp Donalda Trampa vadīto ASV un tās Eiropas sabiedrotajiem pati no sevis neizzudīs. Vairs nav pilnīgas drošības ne par transatlantiskajām saitēm, nedz militārās alianses nākotni.  Šo stāvokli gan pasaules mediji, gan akadēmiķi sāk apzīmēt ar "transatlantiskā spriedze". Eiropa spiesta atzīt, ka tā nesaprot Trampu, un nezina, ko gaidīt tālāk. Tikai nepilnu pusotru gadu prezidents Tramps saimnieko Baltajā namā, bet par iepriekš bieži skandēto "transatlantisko partnerību" vairs nerunā.

Neviens no ASV prezidentiem nav bijis tik naidīgi un agresīvi noskaņots pret Eiropu kā Tramps. Visvairāk no Trampa cietusi Vācija. Tramps asi kritizējis Vācijas autoražotājus, tās ārējās tirdzniecības pārpalikumu, mazo aizsardzības budžetu un bēgļu politiku, maldīgi norādot, ka bēgļu dēļ noziedzība Vācijā pieaugusi.

"Tam ir atvēsinošs iespaids uz transatlantiskajām attiecībām," vērtē Stīvens Blokmans, ES ārpolitikas nodaļas vadītājs domnīcā "CEPS".

Taču vairāk par Trampa izteikumiem spriedzi transatlantiskajās attiecībās ienesusi Trampa rīcība. ASV izstāšanās no Parīzes klimata nolīguma, no Irānas kodolprogrammas, ASV vēstniecības no pārcelšana Teherānas uz Jeruzalemi, tarifu noteikšana ES tēraudam - tas viss izdarīts, ignorējot jebkādus Eiropas lūgumus. Eiropas līderu centieni ar Trampu izveidot draudzīgas attiecības, kas likās vislabāk izdevās Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, nekādu būtisku rezultātu, šķiet, nav devušas.

"Viņš izjauc to pasaules kārtību, ko pēc Otrā pasaules kara pati ASV palīdzēja radīt. Ieguvēja no tā būs Ķīna, bet zaudētāja Eiropa," uzskata Blokmans.

Trampa ārpolitika ir demolēšana – tā uzskata ietekmīgais izdevums "The Economist". Un Trampa populārais sauklis – "Amerika pirmajā vietā" – var ilgtermiņā izvērsties par – "Amerika viena pati". Taču eksperti norāda – arī iepriekš Eiropa ir pieredzējusi attiecību pasliktināšanos ar ASV.

1956.-1957.gada Suecas krīzes laikā, lai atturētu PSRS no iejaukšanās, ASV piedraudēja ar ekonomiskajām sankcijām Lielbritānijai un Francijai, kas kopā ar Izraēlu bija pārņēmušas Suecas kanāla militāro kontroli no Ēģiptes. Tas nostrādāja. Reigana ēras laikā 1983.gadā miljoniem rietumvāciešu izgāja ielās, lai protestētu pret ASV raķešu izvietošanu Rietumvācijā. Zināmu spriedzi attiecībās radīja arī Džordža Buša lēmums iebrukt Irākā 2003.gadā un vēlāk Snoudena atklāsmes par to, ka ASV izspiegojusi Eiropas valstu līderus. Taču tagad sasniegts jauns transatlanstiskās spriedzes rekords.

"Mēs jau tā aizsargājam Eiropas valstis, bet viņi vēl mūs nokauj tirdzniecībā. Mēs vienkārši to tā nevaram pieļaut!" izteicies Tramps.

Bet Eiropa rēķina, ka arī drošības jomā var nākties maksāt savu cenu.

"Tas, ko redzat – veidojas ārkārtas situācijas sajūta Eiropas kontinentā, lai vismaz noturētu, tā teikt, bikses sev kājās drošības jomā.

Ir sperti soļi – lai arī ļoti lēni un funkcionālā veidā, veidojot lielāku sadarbību aizsardzības lietās, kas - lai gan ir paralēla NATO - tomēr ir sinhronitātē ar to. Tas ir pārbaudījums visai Eiropas Savienības stratēģiskajai vīzijai un nākotnei," sprieda Blokmans.

Tranatlantiskajām attiecībām šajā spiedzes situācijā nepalīdz arī tas, ka starp Eiropas iedzīvotājiem - atšķirībā no ASV - Tramps kļūst arvien nepolārāks. Nesena aptauja Vācija parādīja, ka vācieši vairāk uztraukušies par Trampu nekā par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. 

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti