“Būtībā mēs varam darīt un jau darām trīs lietas – pirmkārt, pastiprināt mūsu kopējo aizsardzību un atturēšanas spējas. Otrkārt - izdarīt spiedienu uz Krieviju, kas jau notiek sankciju, diplomātiskā spiediena un arī dialoga veidā. Treškārt, mēs varam palīdzēt mūsu partneriem pastiprināt viņu aizsardzības spējas, un tā ir gan Ukraina, gan Gruzija, gan Moldova, gan citi partneri,” sacīja Apaturajs.
Viņš norādīja, ka nesenie notikumi Azovas jūrā pierāda, ka Krievija ir nodomājusi savu rīcības kursu nemainīt. Tajā pašā laikā Ukraina un Gruzija paliek augstu NATO politiskajā dienas kārtībā.
„Lielākajā daļā pasaules ir vilšanās sajūta par Krievijas šķietami nebeidzamajām agresīvajam aktivitātēm citās valstīs. Pēc Aukstā kara Gruzija bija pirmais lielais piemērs, arī Moldova, tagad Ukraina. Ir arī daudz citu gadījumu - kiberuzbrukumi, iejaukšanās demokrātiskajos procesos un militārās aktivitātes, militārās mācības, kas mūs apdraud, un arī tādi šokējoši gadījumā kā indēšana Lielbritānijā, vai pavisam nesen kiberuzbrukumi Nīderlandē. Līdz ar to tiešām notiek vienmērīgas, ritmiskas Krievijas aktivitātes citās valstīs,” pauda Džeimss Apaturajs.
“Un izskatās, ka nav nekādu pazīmju, ka Krievija gatavotos to pārtraukt. Nesenie notikumi Azovas jūrā pierāda, ka Krievija ir nodomājusi turpināt šādā garā,” pauda NATO pārstāvis.
“Mēs cenšamies pārliecināt Krieviju atgriezties pie starptautiskajiem līgumiem un atstāt savus kaimiņus mierā, taču tas mums joprojām nav izdevies,” viņš atzina.
Daudzas rietumvalstis reaģējušas uz notikušo un nosodījušas Krievijas agresiju.
Reakcija izskan arī Baltijā – Lietuvas ārlietu ministrs aicina Krieviju izbeigt agresiju pret Ukrainu un pauž cerību, ka starptautiskā sabiedrība izdarīs papildu spiedienu pret Krieviju.
Līdzīgu nostāju paudis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, sakot, ka uz Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem jāreaģē.
Notikušo nosoda arī Igaunija, un, lai analizētu drošības situāciju valstī, Igaunijas premjers sasaucis valdības drošības komitejas sēdi.
Iesaistījusies arī Francija ar paziņojumu, ka neredz nekādu attaisnojumu Krievijas agresijai Kerčas šaurumā. Arī Eiropas Savienība un NATO aicina mazināt spriedzi starp valstīm.
Incidents arī radījis pamatu bažām par plašāku militāru eskalāciju. Pirmdien uz ārkārtas sanāksmi pulcējas ANO Drošības padome, kur Krievija ir viena no piecām pastāvīgajām dalībvalstīm ar veto tiesībām.
Berlīne tikmēr piedāvā, ka Vācija un Francija var uzņemties vidutāja lomu Krievijas un Ukrainas krīzes risināšanā. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pirmdien teica, ka Berlīne un Parīze ir gatavas uzņemties šo lomu, lai novērstu „konflikta nonākšanu līdz nopietnai krīzei”.
Bet NATO pēc ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga telefonsarunas ar Ukrainas prezidentu Porošenko pirmdien Briselē sasauca ārkārtas tikšanos ar Ukrainas pārstāvjiem.
Vairāku Eiropas Savienības valstu sūtņi ANO Drošības padomē kopīgā paziņojumā pirmdien aicināja „atjaunot caurbraukšanas brīvību Kerčas šaurumā". Francijas, Liebritānijas, Nīderlandes, Polijas un Zviedrijas sūtņi aicināja Krieviju atbrīvot aizturētos ukraiņu jūrniekus un sagrābtos kuģus.
Lielbritānija Krievijas rīcību nosodīja kā „agresiju” pret Ukrainu; Francija teica, ka Krievijas rīcību nekas neattaisno; Vācija par situāciju ir „ārkārtīgi satraukta”.
Krievija pārmetumus noraida. Kremlis pirmdien teica, ka rīkojās „strikti starptautisko likumu ietvaros”, bet Ukrainu apsūdzēja, ka tās kuģi nelegāli iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs teica, ka Maskava uzsākusi krimināllietu „saistībā ar Krievijas robežas pārkāpšanu”, taču nesniedza detaļas par aizturēto ukraiņu likteni.
KONTEKSTS:
Svētdienas, 25. novembra, vakarā pasauli pāršalca ziņas par apšaudi Kerčas šaurumā – Krievijas robežapsardzes kuteris atklājis uguni uz Ukrainas Jūras spēku kuģu grupu, un ukraiņu kuģus ir sagrābusi Krievijas īpašo uzdevumu vienība. Kijevā naktī notikuši grautiņi pie Krievijas vēstniecības.
Krievijas bruņotie spēki esot uzstājuši, ka ukraiņi ienāk viņu teritorijā, ko Ukrainas puse noliedz. Notikuma vietā ir pacēlušies arī iznīcinātāji un helikopteri, bet šaušana bijusi no Krievijas robežapsardzības kuģiem. Ir dažāda informācija par ievainoto skaitu – min vienu līdz pat sešus ukraiņu pusē. Sagrābto ukraiņu jūrnieku tālākais liktenis nav zināms. Esot sagrābti divi artilērijas bruņu kuteri.
Krievijas rīcību nosodījušas vairākas pasaules valstis un organizācijas.
