Ukrainas valdība šodien pieņēmusi lēmumu ieviest ārkārtas situācijas režīmu Doņeckas un Luganskas apgabalos, bet visā valstī izsludināta paaugstināta gatavība. Kā paskaidrojis premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, tas gan neesot ne kara stāvoklis, ne ārkārtas stāvoklis. Jaceņuks norāda, ka ieviestā režīma galvenais mērķis ir 24 stundas diennaktī koordinēt visu atbildīgo varas dienestu darbību, nodrošinot iedzīvotāju drošību. Cita starpā ārkārtas situāciju valdības komisija gatavojas pieņemt lēmumu arī par īpašu celtniecības bataljonu izveidi izpostītās Mariupoles un citu Donbasa apdzīvoto vietu infrastruktūras atjaunošanai.
Pirmdien, viesojoties Sanktpēterburgā, situāciju Ukrainā komentējis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš norādījis, ka Kijevas varas iestādes nevēlas situācijas atrisināšanu mierīgā ceļā, bet pamieru tās ir izmantojušas, lai pārgrupētu savus spēkus. Savukārt Ukrainas bruņotos spēkus Putins nodēvējis par ārvalstu leģioniem.
Pievakarē šos Putina izteikumus pēc sasauktās ārkārtas NATO un Ukrainas padomes tikšanās komentēja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: „Paziņojums par to, ka Ukrainā ir NATO leģions, ir pilnīgi absurds. Īstie ārvalstu spēki Ukrainā nāk no Krievijas un tā ir galvenā problēma. Mēs redzam, ka Krievijas atbalstītie kaujinieki pārkāpj pamieru un apdraud Minskas vienošanās noteikumus. Tieši tāpēc mēs vēlreiz aicinām Krieviju ievērot pamieru, izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai piespiestu kaujiniekus ievērot pamieru, kā arī pieprasām, lai Krievija pārstāj sniegt kaujiniekiem atbalstu.”
Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka NATO plāno atbalstīt arī turpmākās Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Vēl pirms tam Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka nekādi draudi vai ekonomiskais spiediens nepiespiedīs Krieviju mainīt savu pozīciju attiecībā pret Ukrainu.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informējis, ka Maskava strādā pie kontaktu stiprināšanas starp Kijevu un prokremliskajiem kaujiniekiem, jo tieši tā būšot iespējams atdzīvināt miera procesu.
Lavrovs arī paudis cerību, ka Rietumi, sevišķi Vācija, Francija un ASV, nedarīs neko tādu, kas "radītu Kijevas varasiestādēm iespaidu, kas visas to darbības automātiski iegūst Rietumu atbalstu".
Situācija Ukrainas austrumos pirmdien tika skatīta arī Eiropas Padomes Parlamentās Asamblejas birojā. Viens no centrālajiem jautājumiem bija saistīts ar Krievijā apcietinātās ukraiņu pilotes un tagad arī Ukrainas parlamenta deputātes Nadeždas Savčenko likteni. Asamblejas pārstāvji apstiprinājuši, ka Savčenko, tāpat kā citiem deputātiem, pienākas imunitāte, tāpēc Krievijai viņa nekavējoties jāatbrīvo. Krievijas pārstāvji, kuriem šīsdienas sarunās bija liegts piedalīties, gan norāda, ka Maskavai ir savs skatījums uz Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas reglamentu un diplomātiskā neaizskaramība uz Savčenko neattiecoties.
Savukārt vakarpusē situācija Ukrainā tiks apspriesta arī ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmes laikā.
Jau ziņots, ka sestdien agrā rītā uz Melnās jūras ostas pilsētu Mariupoli raidītas trīs reaktīvo mīnmetēju “Grad” zalves: apšaudīti Ukrainas armijas blokposteņi, arī dzīvojamās mājas, veikali, tirgus laukums un sabiedriskā transporta pietura. Dienas laikā pilsēta ar iekārtām “Grad” apšaudīta vairākas reizes. Tiek ziņots par 30 bojāgājušajiem un gandrīz 100 ievainotajiem civiliedzīvotājiem.
Pēdējā laikā situācija Austrumukrainā būtiski pasliktinājusies. Doņeckas lidostā notikušas sīvas sadursmes, bet, šāviņiem trāpot sabiedriskajam transportam, janvāra sākumā nedēļā Volnovahā gājuši bojā 12, bet Doņeckā apšaudē sabiedriskā transporta pieturā nogalināti vēl deviņi civiliedzīvotāji.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
