Neskatoties uz ASV prezidenta maiņu, NATO sola arī turpmāk sniegt dažāda veida atbalstu Ukrainai un arī atbildēt uz Krievijas karaspēka palielināšanu Baltijas valstu tuvumā.
Līgumā par mierīgu Austrumukrainas konflikta noregulējumu jeb Minskas vienošanās ietvertie solījumi netiek pildīti un Krievija turpina atbalstīt separātistus Ukrainas austrumos - tā trešdien Briselē pēc tikšanās ar Ukrainas amatpersonām vēlreiz apstiprināja NATO valstu ārlietu ministri.
Vienošanās par uguns pārtraukšanu tiek pārkāpta katru dienu un dažreiz pat simtiem reižu. Turklāt apšaudēs izmanto ieročus, kuru izmantošanu aizliedz Minskas vienošanās. Un tas tādēļ, ka smagie ieroči tā arī netika atvilkti no frontes līnijas, pasvītroja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Es mudinu visas puses pielikt lielākas pūles, lai pilnībā ieviestu dzīvē Minskas līgumā ietvertās apņemšanās. Vispirms mums ir nepieciešama tūlītēja un pilnīga uguns pārtraukšana. Kamēr tas nav noticis, starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā pildītu savas starptautiskās saistības,” pauda Stoltenbergs.
“Kamēr drošības situācija Ukrainas austrumos saglabājas tik nopietna kā pašlaik, ir svarīgi, lai ekonomiskās sankcijas paliktu spēkā,” sacīja Stoltenbergs.
Līdz šim ASV ir vairākkārt paudusi satraukumu par Eiropas valstu spēju vienoties par Krievijai uzlikto sankciju pagarināšanu, bet līdz ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa nākšanu pie varas līdzīgas bažas izskan arī par turpmāko Vašingtonas politiku.
Tomēr vismaz nākamā gada ASV budžetā ir paredzēti ievērojami līdzekļi militāras sadarbības paplašināšanai ar Ukrainu.
Arī aizejošais valsts sekretārs Džons Kerijs vairākkārt mēģināja mierināt žurnālistus, ka pamatvērtības paliks nemainīgas.
“Man liekas, ka tā ir tukša laika šķiešana. Protams, no cilvēciskā viedokļa es to saprotu un man ir izprotams arī esošais nemiers. Tomēr nav vajadzības satraukties par lēmumiem, kas vēl nav pieņemti un amatpersonām, kas vēl nav apstiprinātas amatā. Es gribu ticēt, ka zinātne, veselais saprāts un mūsu kopējās intereses tiks rūpīgi izsvērtas, pirms pieņemt lēmumus, kas nāks par labu gan mūsu valstij, gan arī mūsu draugiem un sabiedrotajiem. Un es tam turpināšu ticēt,” uzsvēra Kerijs.
“Amerikas balss” ziņo, ka kopējais ASV militārais atbalsts Ukrainai nākamgad sasniegs līdz pat 350 miljoniem ASV dolāru. Dažāda veida palīdzību Ukrainai sniedz arī citas alianses valstis, piedāvājot gan ekspertus, gan arī cita veida palīdzību.
Savukārt, vaicāts par NATO atbildi uz Krievijas karaspēka palielināšanu pie Baltijas valstu robežām, alianses ģenerālsekretārs kārtējo reizi uzsvēra, ka viņaprāt šobrīd ir sniegta adekvāta atbilde uz šo rīcību. Un darbs pie dažādu NATO valstu karaspēka izvietošanas Baltijā un Polijā notiek kā paredzēts.
Jau ziņots, ka Krievija 2014.gada martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā, un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Savukārt kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Savukārt Krievija atbildēja ar pārtikas importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm, kas pamatīgi iedragāja arī Latvijas piensaimniecības nozari.
