Kā liecina jau pats nosaukums – Ziemeļatlantijas līguma organizācija jeb NATO, liela daļa no šīs organizācijas dalībvalstīm atrodas tieši Atlantijas reģiona ziemeļu daļā. Tas attiecināms gan uz Eiropas valstīm, gan uz ASV un Kanādu Atlantijas okeāna otrajā krastā. Un tas nozīmē, ka NATO ietekme plešas no Vidusjūras līdz pat Arktikai un aliansei ir jāspēj aizsargāt tās teritorija dažādos platuma grādos. Tāpēc reizi divos gados Norvēģijā tiek rīkotas mācības „Cold Response” jeb “Aukstā reaģēšana”, kurā militārie manevri uz zemes, jūrā un gaisā notiek arktiskos apstākļos.
Šīgada mācības ir īpaši svarīgas tāpēc, ka kovida pandēmijas dēļ tās tika atceltas jau divreiz. Taču šogad mācības aizsākās jau marta vidū un tajās piedalījās vairāk nekā 25 000 karavīru no 27 valstīm, tostarp tuvākajiem alianses partneriem – Somijas un Zviedrijas. Kā, apmeklējot mācību dalībniekus Norvēģijā, pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, pašlaik Ukrainā notiekošais ir aktualizējis jautājumu par to, cik svarīgas ir šādas mācības.
“Šīs mācības bija ieplānotas jau pirms ilga laika, taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tās ir kļuvušas vēl daudz svarīgākas. Tās demonstrē nepieciešamību sabiedrotajiem būt vienotiem, tās demonstrē nepieciešamību katru dienu garantēt uzticamu aizsardzību un atturēšanu, nevis provocēt konfliktu, bet to novērst.
Tas jādara, lai Maskavā nevienam nebūtu šaubu par NATO gatavību aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru. Tad nebūs nekādu uzbrukumu, nekādu karu vai konfliktu. Atturēšanas mērķis ir novērst karu un saglabāt mieru. Taču šādai atturēšanai ir jābūt ticamai, un tāpēc mums ir nepieciešamas tādas mācības, kā ''Cold Reponse”,” noradīja Stoltenbergs.
Līdz ar globālo sasilšanu Arktikas reģions kļūst arvien stratēģiski nozīmīgāks, un savas pretenzijas uz ietekmi šajā reģionā piesaka ne tikai piecas NATO arktiskās valstis – ASV, Kanāda, Norvēģija, Dānija un Islande. Savas ambīcijas Arktikas reģionā pēdējo gadu laikā ir izrādījusi gan Krievija, gan arī Ķīna. Tieši tāpēc Stoltenbergs aicinājis aktualizēt diskusiju par klātbūtnes pastiprināšanu arī šajā reģionā, ne tikai tiešā Ukrainas konflikta tuvumā. No otras puses, Stoltenbergs uzsvēris, ka ir ļoti svarīgi, lai mācības notiek atklāti un visiem ir saprotami alianses miermīlīgie mērķi, vienlaikus izsakot nožēlu, ka Krievija nav izteikusi gatavību šos manevrus novērot.
Stoltenbergs paskaidroja: “Mēs vienmēr informējam par savām mācībām un aicinām citas valstis tās novērot.
Tāpēc mums ir ļoti žēl, ka Krievija atteicās novērot šīs mācības, taču mēs nožēlojam vēl vairāk to, ka Krievija nekad neielūdz mūs piedalīties obligātajā manevru novērošanā.
Ir jāatceras, ka iebrukums Ukrainā sākotnēji tika maskēts par mācībām. Viņi mums teica, ka tās ir tikai mācības. Atkal, un atkal, un atkal. Un tad pēkšņi mācības kļuva par pilna apjoma karu.”
Kā liecina Norvēģijas bruņoto spēku sniegtā informācija, mācību „Cold Response 2022” galvenais mērķis bija pārbaudīt valsts visaptverošās aizsardzības koncepciju – kā notiek bruņoto spēku sadarbība ar civilajiem dienestiem.
Lai arī militārās mācības jau tuvojas noslēgumam, Norvēģiju turpina apmeklēt arī ārvalstu vadošās amatpersonas. Tā, piemēram, pirmdien Norvēģijā ieradās arī Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Bens Voless. Tiekoties ar savu norvēģu kolēģi, uzmanības centrā nav bijušas tikai militāras lietas. Britu pārstāvis aicinājis Norvēģiju pildīt savus sākotnējos solījumus un pārtraukt Norvēģijas nacionālā labklājības fonda darbību Krievijas tirgū.
Latvijas bruņotie spēki mācībās “Cold Response 2022” šogad nepiedalās.
