Nesen tika apstiprināts, ka Stoltenbergs pēc savu pienākumu pildīšanas aliansē kļūs par Norvēģijas centrālās bankas vadītāju. Šāda varbūtība bija izskanējusi jau iepriekš, bet tagad tas ir pavisam oficiāli zināms.
Līdz ar to sākušies arī minējumi, kurš būs viņa pēctecis NATO vadītāja postenī. Stoltenbergs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem NATO vadītājiem alianses vēsturē, un ir svarīgi, lai arī turpmāk NATO būtu drošās rokās.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs par NATO ģenerālsekretāru kļuva 2014. gadā. Tolaik viņš jau bija zināms kā politiķis, kurš spējis veiksmīgi vadīt valsti cauri finanšu krīzei, kā arī saliedēt sabiedrību pēc terorista Breivīka sarīkotajiem sprādzieniem Oslo centrā un slaktiņa Ūtejas salā, kur tobrīd nometnē viesojās Darba partijas jaunieši. Stoltenberga laikā pakāpeniski tika palielināts Norvēģijas aizsardzības budžets.
Lielākais izaicinājums bija aiziešana no Afganistānas
NATO ģenerālsekretāra amatā Stoltenbergs nostrādāja pilnu pirmo termiņu – piecus gadus un vienbalsīgi tika apstiprināts amatā vēl uz diviem gadiem.
Kā viena no Stoltenberga spēcīgākajām pusēm tiek uzskatīta spēja noturēt alianses vienotību arī sarežģītos laikos un pārdzīvot arī ASV prezidenta Donalda Trampa vētrainos varas gadus, kad NATO tika nodēvēta par “novecojušu organizāciju” un ASV, kas nodrošina lielāko pienesumu alianses budžetā, draudēja nepalīdzēt valstīm, kas nepalielinās tēriņus aizsardzībai.
Taču pats Stoltenbergs par savu vislielāko izaicinājumu uzskata pagājušogad notikušo alianses spēku aiziešanu no Afganistānas, ko pēc daudziem kara gadiem atkal pārņēma “Taliban” režīms. To viņš ekskluzīvā intervijā atklāja arī Latvijas Televīzijai.
“Ir bijuši ļoti daudzi sarežģīti risināmi jautājumi, un NATO spēks ir apstāklī, ka par spīti dažādiem viedokļiem mēs vienmēr spējam rast risinājumu.
NATO ir sekmīgākā alianse vēsturē, jo mēs esam spējuši stingri stāvēt kopā un adaptēties pasaulē, kas mūžam mainās, neskatoties uz to, ka esam 30 valstis.
Bet es domāju, ka pats grūtākais uzdevums ir tas, ko mēs šoruden redzējām Afganistānā – tā ir traģēdija Afganistānas cilvēkiem un lielas sirdssāpes visiem mums, kas atbalstījām Afganistānu visus šos gadus.”
Kandidātu vidū arī Baltijas politiķes
Sākot darbu NATO, Stoltenbergs paziņoja, ka alianses mērķis ir sadarbība ar Krieviju, taču līdzīgi kā viņa priekšgājēji vēlāk bija spiests atzīt, ka ar šī mērķa īstenošanu nesokas.
Krievijai nepārtraucot agresīvo darbību pret Ukrainu, NATO apturēja saiknes ar Maskavu, un tās joprojām ir zemā punktā, lai gan Stoltenbergs vienmēr ir uzsvēris, ka alianse durvis patur atvērtas.
Stoltenberga darbība ģenerālsekretāra amatā noslēgsies septembra beigās, un maz ticams, ka attiecībās ar Krieviju būs ieskanējusies draudzīga nots. Tāpēc viņa aiziešana notiks izaicinājumu pilnā laikā, un ar satraukumu medijos cirkulē jautājums, kurš varētu ieņemt Stoltenberga vietu un būt tikpat spēcīgs vadītājs.
Kandidātu vidū uz NATO ģenerālsekretāra posteni izskan bijušās Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas vārds, tiek piesaukts arī Nīderlandes premjers Marks Rute, Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa.
Arī bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tika minēta starp iespējamajiem kandidātiem, tāpat kā bijusī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un Rumānijas prezidents Klauss Johaniss. Visticamāk, lielāku skaidrību šajā ziņā viesīs vasarā Madridē gaidāmais NATO valstu vadītāju samits.
