Stoltenbergs brīdina, ka Putina uzvara karā Ukrainā "nosūtītu ļoti bīstamu vēstījumu autoritāriem līderiem visā pasaulē".
Dienvidkoreja ir NATO ģenerālsekretāra Āzijas apmeklējuma pirmais posms, pēc tam viņš dodas uz Japānu.
Turnejas mērķis ir stiprināt NATO attiecības ar demokrātiskajiem sabiedrotajiem Āzijā, ņemot vērā karu Ukrainā un pieaugošo Rietumu konkurenci ar Ķīnu.
Dienvidkoreja pievienojās sankcijām pret Maskavu, ko rietumvalstis un Japāna noteica tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet neatbalsta Rietumu vadīto Krievijas naftas cenu griestu ierobežošanu.
Stoltenbergs mudināja Dienvidkoreju darīt vairāk, lai palīdzētu Ukrainai, sakot, ka "steidzami nepieciešams vairāk munīcijas".
Dienvidkoreja ir nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, taču pagaidām atteikusies Kijivai sniegt militāru palīdzību.
Dienvidkoreja kļūst arvien nozīmīgāka ieroču eksportētāja visā pasaulē un nesen ir parakstījusi līgumus par simtiem tanku pārdošanu Eiropas valstīm, tostarp Polijai.
Seulas vēlme pārdot Varšavai tankus, haubices, lidmašīnas, munīciju un vairākas raķešu palaišanas iekārtas ir radījusi cerības, ka tā varētu virzīties uz militāras palīdzības sniegšanu Kijivai.
Taču Dienvidkorejas likumi aizliedz ieroču eksportu uz valstīm, kurās notiek aktīva karadarbība, kā tas ir šobrīd Ukrainā.
Stoltenbergs kā piemērus minēja Vāciju un Norvēģiju, kurām arī bija "ilgstoša politika neeksportēt ieročus uz konflikta valstīm", bet tās šo politiku pārskatīja pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Viņš aicināja arī Dienvidkoreju spert šādu soli.
"Galu galā lēmums ir jāpieņem jums, bet es teikšu, ka vairāki NATO sabiedrotie, kuru politika arī bijusi neeksportēt ieročus uz konfliktējošām valstīm, tagad ir mainījuši šo politiku."
"Mums jāturpina atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. Jo, ja prezidents Putins uzvarēs, tad vēstījums viņam un citiem autoritāriem līderiem būs, ka viņi var iegūt to, ko vēlas, izmantojot spēku," brīdina Stoltenbergs.
"Tas padarītu pasauli bīstamāku un mūs – neaizsargātākus. Tātad tas, kas notiek Eiropā, ir svarīgs arī Indijas un Klusā okeāna reģionam, un tas, kas notiek šeit, Āzijā, ir svarīgs NATO. Mūsu drošība ir saistīta."
Eksperti norāda, ka Dienvidkorejas valdības vilcināšanās var būt saistīta arī ar tās bažām, ka Krievija padziļinās militārās saites ar Ziemeļkoreju. Taču ASV un Stoltenbergs uzskata, ka tas jau notiek.
NATO ģenerālsekretārs spriež, ka Putins gatavojas "ilgākam karam" un aktīvi iegādājas ieročus no citām valstīm, tostarp no Ziemeļkorejas. Ziemeļkorejas raķetes tikušas piegādātas Krievijas algotņu grupējumam "Vagner".
Ziemeļkoreja gan ir noliegusi ieroču sūtīšanu uz Maskavu un piedraudējusi ASV ar "patiešām nevēlamu rezultātu", ja Vašingtona turpinās izplatīt šādas baumas.
Eksperti uzskata, ka Ziemeļkorejas militārais atbalsts Krievijai ir neliels un tikai vienā virzienā. Bet, ja parādīsies pierādījumi, ka arī Krievija jau sūta militāru atbalstu Ziemeļkorejai, tad Dienvidkorejas politika var mainīties.
