NATO mācības Polijā - vērienīgākā spēku stiprināšana kopš Aukstā kara

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Polijā turpinās NATO Īpaši ātrās reaģēšanas spēku mācības. Tās aplūkot ieradies arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš atzinis - alianse īsteno lielāko spēku pastiprināšanu kopš Aukstā kara. Savukārt Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks sacījis, ka Eiropas miermīlīgais periods ir beidzies.

Rietumpolijas pilsēta Žagaņa jau vairākas dienas ir kļuvusi par NATO militārpersonu un žurnālistu interešu epicentru, kur norisinās alianses dalībvalstu Īpaši ātrās reaģēšanas bruņoto spēku mācības. Tajās piedalās ap 2000 karavīru no kopumā deviņām valstīm - Beļģijas, Čehijas, Vācijas, Ungārijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas un ASV.

Par īpaši ātras reaģēšanas spēku veidošanu dalībvalstu pārstāvji vienojās vēl septembra sākumā sanāksmē Velsā, lai tādējādi apliecinātu, ka alianse būtu spējīga operatīvi aizstāvēt ikvienu dalībvalsti uzbrukuma gadījumā. Šīs ir pirmās Īpaši ātrās reaģēšanas spēku mācības, kas sākās jau 9. jūnijā un noslēgsies piektdien,19. jūnijā.

Karavīrus Polijā apmeklējis arī NATO ģenerālsekretārs, NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Fīlips Brīdlovs, vairāku dalībvalstu pārstāvji un arī namamātes Polijas aizsardzības ministrs Semoņaks, kurš medijiem atzinis - tas Eiropas miermīlīgais periods, kas iestājās pēc Aukstā kara, ir beidzies.

To, pēc Polijas aizsardzības ministra teiktā, apliecina pieaugošie konflikti pie Eiropas robežām, Krievijas agresija Ukrainā, teroristiskās organizācijas "Islāma valsts" aktivitātes un virkne dažādu krīžu Ziemeļāfrikas valstīs. "Mūsu visu uzdevums ir pārliecināt sabiedrību, ka tai ir jābūt gatavai, pirms ir par vēlu," sacīja Semoņaks.

Arī NATO ģenerālsekretārs, ierodoties Polijā, reportieriem sacīja, ka NATO patlaban veic lielāko savu spēku pastiprināšanu kopš Aukstā kara laika.

Viņa paziņojums izskanējis dienu pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievija šogad savu kodolarsenālu papildinās ar 40 jaunām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm. Krievija šādi reaģēja uz ASV amatpersonu vēstīto, ka Vašingtona plāno izvietot smago bruņojumu Baltijas un Austrumeiropas valstīs, lai apliecinātu gatavību atturēt Krievijas tālāko iespējamo agresiju.

Alianses līderis norādījis, ka par šo jautājumu runās nākamnedēļ tieši Jāņu laikā gaidāmajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. Tikmēr Polija gaida lēmumu no ASV, teica Polijas aizsardzības ministrs, izsakot cerību, ka ASV to pieņems ātri un ka lēmums būs pozitīvs.

ASV Eiropā dislocēto spēku komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžs sacījis, ka lēmums vēl nav pieņemts. ASV jau esot daudz tanku un citas bruņutehnikas, kas nepieciešama, lai apgādātu tanku brigādi Eiropā, bet vēl neesot izlemts, vai daļu smagā bruņojuma izvietot arī Austrumeiropā.

NATO šogad plāno vēl virkni mācību arī Austrumeiropas un Baltijas teritorijā, kas ir daļa no alianses stratēģijas apliecināt aktīvu klātbūtni valstīs, kas atrodas tuvu Krievijas robežai un kas ir paudušas bažas par drošību pēc tam, kad Krievijas vara īsteno agresiju Ukrainā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti