Panorāma

Par pašvaldību reformu monologi no abām pusēm

Panorāma

Panorāma

Turcija piekrīt NATO Baltijas aizsardzības plānam

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien, 4.decebrī, apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Lielu NATO līderu sanāksmes daļu veidoja ceremoniālie pasākumi par godu alianses 70. jubilejai. Tomēr aptuveni pusotru stundu garās sanāksmes laikā 29 valstu vadītājiem ir izdevies apstiprināt arī atjaunotos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus.  

“Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai,” pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs.

"Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīmArtjoms Konohovs

     “Svarīgākais ir tas, ka visas dalībvalstis ir atbalstījušas pārskatītos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus. Tas parāda, ka mēs esam spējīgi vienoties par jautājumu būtību, pieņemt lēmumus un virzīt šo aliansi uz priekšu,” norādīja Stoltenbergs.

    Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

    Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

    Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

    Pirms izlidošanas uz NATO samitu Londonā Erdogans paziņoja, ka apspriedīs šo jautājumu ar Polijas un Baltijas valstu līderiem samita gaitā.

    Stoltenbergs neatklāja, kā izdevies pārliecināt Erdoganu atbalstīt plānus.

     Alianses ģenerālsekretārs vien sacīja, ka iepriekšējā vakarā viņam esot bijusi laba saruna ar Erdoganu.

    “Tas bija, teiksim, taktisks jautājums, tas nekad nebija jautājums pēc būtības – tas bija jautājums par laiku, kad vienu vai otru plānu apstiprinās. Un šis jautājums tagad ir noņemts no dienas kārtības – Baltijas un Polijas aizsardzības plāns tiks apstiprināts kā paredzēts,” pēc tikšanās sacīja Latvijas prezidents Egils Levits.

    Var nojaust, ka, draudot bloķēt Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu apstiprināšanu, Erdogans varētu būt mēģinājis parādīt pārējām valstīm savu spēku.

    Turcija apsūdzējusi NATO sabiedrotos, ka tie atbalsta Baltijas valstu bažas par drošību, taču noraida kurdu kaujinieku radītos draudus Turcijai.

    Četri augsta ranga avoti pagājušajā nedēļā NATO apliecināja, ka Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar YPG.

    Turcija 9.oktobrī iebruka kurdu kontrolētajās teritorijās Sīrijas ziemeļaustrumos. Uzbrukumā vairāki simti cilvēku zaudēja dzīvību, bet aptuveni 300 000 devās bēgļu gaitās. ASV un Sīrijas kurdi kopš 2014.gada bija sabiedrotie karā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" un ir strādājuši kopā, lai sakautu džihādistu "kalifātu". Šajā karā krituši aptuveni 10 000 kurdu vadīto spēku karotāju.

    Tramps rīko īpašas pusdienas

    Tikmēr ne mazāk svarīgs temats bija NATO sanāksmē bija arī alianses dalībvalstu tēriņi aizsardzībai.

    Kopš 2016.gada dalībvalstu tēriņi aizsardzībai pieauguši par 130 miljardiem ASV dolāru, un līdz 2024.gadam tie pieaugs kopumā par 400 miljardiem. ASV budžeta tēriņi aizsardzībai veido apmēram 70% no visiem NATO aizsardzības izdevumiem un ASV prezidents Donalds Tramps visu laiku mudina arī pārējos ievērot Velsas samitā panākto vienošanos – tērēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta.

    Šobrīd 9 valstis aizsardzībai atvēl vismaz 2% no IKP – ASV un Lielbritānija, Grieķija, trīs Baltijas valstis, Polija, Bulgārija un Rumānija.

    Lai uzslavētu valstis, kas atvēl aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, ASV prezidents Donalds Tramps tās līderiem, tostarp Latvijas prezidentam Egilam Levitam, sarīkoja pusdienas.

    Pusdienu sākumā Tramps pauda apmierinātību, ka NATO valstu tēriņi aizsardzībai pēdējos gados ir krietni pieauguši.

    “Dāmas un kungi, neteikšu, kurš to ir teicis, bet ir sacīts, ka ir ļoti svarīgi, ka ASV ir NATO, jo mēs esam izlietojuši divus ar pusi triljonu dolāru, lai jūs visi justos labi. Un es ļoti vēlējos visas tās valstis, kas izlieto aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta, uzaicināt uz šīm īpašajām pusdienām. Es par tām maksāju. Un es jums visiem vēlos pateikt paldies!” paziņoja Tramps.

    Bet pret tām valstīm, kas joprojām atsakās palielināt aizsardzības izdevumus, Tramps solīja piemērot tirdzniecības sankcijas.

    Pēc pusdienām Levits raksturoja gaisotni kā draudzīgu.

    Ir zināms, ka alianses dalībvalstis ir panākušas vienošanos arī par nākamā gada NATO kopējo budžetu. Tā ietvaros uz ASV nedaudz samazināja savas iemaksas. Savukārt Vācija tās palielināja. Abas valstis tagad nosedz aptuveni 16% no ikgadējām izmaksām katra. Tas ir simbolisks žests no Berlīnes, lai mazinātu Trampa kritiku.

    Bet kopumā NATO 70 gadu jubilejas tikšanās pagāja ļoti mierīgi un dalībvalstis apliecināja, ka transatlantiskās saites turpina būt svarīgas.  

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti