Dienas notikumu apskats

Apstiprināšanai valdībā virzīs salacgrīviešiem netīkamo "Rail Baltica" trases variantu

Dienas notikumu apskats

Briti izrāda nepatiku par Džonsona iecelšanu ārlietu ministra postenī

NATO - Krievijas sarunās būtiskas izmaiņas abu attiecībās neparedz

NATO - Krievijas sarunās būtiskas izmaiņas abu attiecībās neparedz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

NATO karaspēka palielināšana Baltijas jūras reģionā ir viens no centrālajiem tematiem trešdienas Ziemeļatlantijas alianses vēstnieku un Krievijas pārstāvju tikšanās reizē. Tā jau ir otrā NATO-Krievijas padomes sēde šī gada laikā.

Iepriekš vairāku gadu garumā tās netika sasauktas Ukrainas konflikta dēļ. Tomēr tagad Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsver, ka pat laikā, kad starp pusēm valda nopietnas domstarpības, ir nepieciešams turpināt sarunāties.

Krievijas Ārlietu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka viņi vēlas runāt par lidojumu drošības paaugstināšanu Baltijas jūrā. Ar šādu plānu ir nācis klajā Somijas prezidents Sauli Nīniste. Kā zināms, Somija un Zviedrija pašreiz nav NATO dalībvalstis.

Polijas Ārpolitikas institūta eksperts Arturs Kačpžiks sarunā ar Latvijas Radio ir pieļāvis, ka, visticamāk, Krievija apsolīs, ka tās militārajām lidmašīnām virs Baltijas jūras būs ieslēgtas atpazīšanas ierīces, kas viņiem jau tāpat būtu bijis jādara. “Visticamāk, Krievija mēģinās īstenot pātagas un burkāna pieeju attiecībās ar NATO. Būs gan spēcīga reakcija un apvainojumi, gan arī kādi militārie soļi, lai vēl vairāk palielinātu savu klātbūtni. No otras puses, Krievija signalizēs, ka viņa varētu būt gatava zināmam dialogam. Lai gan, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, es apšaubītu šo nodomu patiesumu," skeptisks bija Kačpžiks.

Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš, kurš pārstāv Latviju šajā sanāksmē, jau iepriekš paredzēja, ka nekādi būtiski lēmumi tajā netiks pieņemti, jo sarunas vada diplomāti, nevis politiķi.

Tomēr Bērziņš pauda cerību dzirdēt arī Krievijas amatpersonu skaidrojumu  par saviem turpmākajiem atbildes soļiem uz starptautisko bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs. Kā zināms, Maskava ir publiski izziņojusi šādu atbildes soļu gatavošanu.

Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi samitā Varšavā vienojās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas. Latvijā izvietoto bataljonu vadīs Kanāda, kas ar saviem spēkiem Eiropā atgriežas pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām. Kā norādīja alianses līderi un eksperti, šī ir tikai daļa no NATO spēju stiprināšanas.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Varšavā teica, ka alianse ir vienota nostājā pret Krieviju jaunā situācijā, kas atšķiras no visa, kas pieredzēts agrāk. Krievija nav NATO stratēģiskais partneris, bet puses nav arī aukstā kara situācijā, sacīja Stoltenbergs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti