“Pagaidām nav nekādas skaidrības par Krievijas nodomiem un mēs nezinām, kas notiks. Taču mēs zinām, ka Ukrainā un tās tuvumā Krievija ir sapulcinājusi lielākos spēkus, kādus Eiropa nav piedzīvojusi gadu desmitiem.
Mēs arī zinām, ka Ukrainā un Donbasa reģionā darbojas daudzi krievu izlūkošanas virsnieki, kuri mēģina sarīkot operācijas zem sveša karoga,” vēsta Stoltenbergs.
“Es nevaru detalizēti stāstīt par dažādiem ziņojumiem, taču tas ir iemesls, kāpēc mēs ļoti rūpīgi vērojam notiekošo. Un tieši tāpēc NATO sabiedrotie ir izgaismojuši krievu plānus un darbības, īpaši dezinformācijas jomā. Mēs uzskatām, ka tas padarīs viņu darbību grūtāku, padarīs grūtāku iebrukumu Ukrainā.”
Krievijas apgalvojumi neraisa uzticību
NATO brīdina, ka Krievija varētu izmantot tā saukto “viltus karoga uzbrukumu”, lai attaisnotu spēka lietošanu pret Ukrainu. Viltus karoga uzbrukums ir tad, ja viena puse pati sarīko vai izdomā uzbrukumu sev, lai attaisnotu spēka lietošanu atriebības nolūkā.
Nu jau vairākas dienas Krievija turpina publiski apgalvot, ka atvelk pie Ukrainas robežas koncentrētās bruņoto spēku vienības, kuras beigušas līdzdalību kopīgi ar Baltkrieviju rīkotajās militārajās mācībās. Taču šie apgalvojumi joprojām nesasniedz dzirdīgas ausis Rietumos, kas turpina pieprasīt reālus pierādījumus šādām darbībām.
ASV izlūkošanas dati liecina, ka pēdējo 48 stundu laikā ir noticis pretējais – klāt nākuši 7000 krievu karavīru un pierobežā Krievija papildina asins krājumus lauka hospitāļos. Tā nedara, ja tiek plānots drīzumā beigt manevrus, secina ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.
"Mēs redzam, ka dažas vienības pietuvojas robežai, mēs redzam, ka turp lido vairāk kaujas un atbalsta lidmašīnu, mēs redzam, kā viņi pastiprina savu gatavību Melnajā jūrā. Mēs pat redzam, kā viņi papildina savus asins krājumus," vēsta Ostins.
"Pats esmu bijis karavīrs un zinu, ka tādas lietas nedara bez iemesla. Un jūs noteikti tā nedarāt, ja gatavojaties sakravāt mantas un doties mājās."
Ceturtdien situācija Ukrainas austrumos kārtējo reizi saasinājusies, okupēto teritoriju kaujiniekiem apšaudot Ukrainas teritoriju un ievainojot vismaz četrus ukraiņus. Šādas apšaudes izpelnījušās asu nosodījumu un aicinājumus turpināt diplomātiskās sarunas situācijas stabilizēšanai.
Apšaudē cietis arī bērnudārzs
Dažu stundu laikā Ukrainas austrumu daļā netālu no robežlīnijas ar uz laiku okupētajām teritorijām izcēlušās vairāk nekā 40 apšaudes. Tā dēvēto pašpasludināto republiku kaujinieki Ukrainas virzienā raidījuši mīnmetēju lādiņus, viens no kuriem trāpījis kādā bērnudārzā staņicā Luhanskā, vēl cits piezemējies kāda liceja pagalmā, vien dažus desmitus metru neaizlidojot līdz mācību iestādes ēkai.
Krievijas medijos, atsaucoties uz pašpasludināto republiku pārstāvju teikto, aktīvi tiek ziņots pretējais – proti, intensīvas apšaudes esot uzsākuši ukraiņu spēki, gatavojoties plašākam uzbrukumam.
Pēc šīm apšaudēm Ukrainas delegācija vērsusies pie Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvja trīspusējā kontaktgrupā, pieprasot nekavējoties sasaukt ārkārtas sanāksmi par drošības jautājumiem. Ukrainas puse arī pieprasa, lai Normandijas formāta valstu pārstāvji aktīvi iesaistītos dažādos monitoringa pasākumos un nepieļautu notiekošā atkārtošanos.
Ceram uz labāko, būsim gatavi sliktākajam
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena gan paudusi pārliecību, ka diplomātija vēl nav teikusi savu pēdējo vārdu. Viņa arī atzinīgi novērtējusi Eiropas Savienības dalībvalstu centienus mazināt saspīlējumu.
“Mēs dzirdam Krievijas apgalvojumus par spēku atvilkšanu, taču mēs neesam redzējuši nekādus apstiprinājumus deeskalācijai uz vietas. Tieši pretēji – mēs redzam, ka spēku klātbūtne pastiprinās. Tāpēc mums ir nepieciešams, lai šie vārdi tiktu apstiprināti ar darbiem. Mēs nezaudēsim uzmanību, būsim modri un vienoti arī turpmāk,” uzsver EK prezidente.
“Šajās dienās esmu aktīvi kontaktējusies ar daudziem mūsu partneriem gan jautājumā par Krievijas agresiju, gan par mūsu gatavību. Mēs esam gatavi! Mēs ceram uz labāko, bet esam gatavi arī sliktākajam.”
Pašreizējā krīze ceturtdien tiek apspriesta arī ANO Drošības padomē. Pirms tikšanās ASV sūtne Apvienotajās Nācijās brīdināja, ka Krievija gatavojas drīzam iebrukumam un to vēlāk apstiprināja arī ASV prezidents Džo Baidens, kurš uzskata, ka iebrukums varētu sākties tuvāko dienu laikā.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Krievija 15. februārī paziņoja par karaspēka atvilkšanu no pierobežas, bet Rietumi to vērtē piesardzīgi.
