Džeimss Everards: Es pašlaik dodos vizītēs uz četrām valstīm – Baltijas valstīm un Poliju. Lasot vietējo presi, ir skaidri redzams, ka “Zapad” biedē cilvēkus. Starp citu, nesen rakstā “The Baltic Times” bija ļoti labs raksts ar jautājumu – “Paranoja vai īstas bailes?”. Tika secināts, ka pašlaik nav iemesla uztraukties par “Zapad”, un es domāju, ka tā arī ir. Krieviem ir sena vēsture “Zapad” izmantošanā, lai pārbaudītu savus militāros konceptus, taču skaidrs, ka šoreiz cilvēkus satrauc šo mācību apjoms, kā jau minējāt. Krievi paziņoja, ka būs 12 700 karavīru, taču kopumā mācības ir daudz lielākas. Es, protams, gribētu, lai viņi ietu Vīnes līguma ceļu un ielaistu novērotājus, jo caurskatāmība nomierinātu situāciju un tas būtu pozitīvi.
Taču joprojām – vai pastāv risks, ka var notikt kādi pārpratumi, un ko NATO dara, lai samazinātu iespēju, ka kaut kas negaidīts notiek un situācija eskalējas?
NATO nesaskata tiešus militārus draudus no “Zapad”, taču, protams, mēs novērojam šīs mācības
– šeit jūs esat AWACS lidmašīnā, kas papildina NATO pieejamo kopainu par to, ko krievi dara. Es esmu ļoti pārliecināts, ka mums ir laba izpratne par to, ko krievi dara, un laba izlūkošanas informācija, kas ļauj novērot visas aktivitātes.
Ja raugāmies ilgtermiņa perspektīvā, atceramies, kā Ukrainas krīze daudzām valstīm lika atmosties – kopš tā laika pieņemti būtiski lēmumi NATO samitos. Cik jūs esat apmierināts ar to, ko paveikusi NATO kā alianse, kā arī pašas dalībvalstis, it īpaši mūsu reģionā?
Es domāju, ka kopumā, kad cilvēki raugās uz Varšavas un Velsas samitos pieņemto lēmumu realizēšanu, redzam, ka tagad esam pilnībā izpildījuši visus izvirzītos mērķus. Un it īpaši, lūk, mēs esam šeit, Latvijā, kur arī izvietotas paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kas pašlaik tiek integrētas uzņēmējvalsts brigādē. Tas dod cilvēkiem sajūtu par papildu atbalstu un sajūtu, ka pašlaik eksistē patiesas atturēšanas spējas, Tā kā kopumā, atbildot uz jūsu jautājumu – esam apmierināti ar paveikto, saprotot arī, ka jādara vairāk.
Mums ir jādara arī vairāk nekonvencionālu draudu mazināšanā, piemēram, ja runājam par kiberdraudiem un informācijas karu, ko mūsu reģions pēdējos gados ir sajutis kā pirmais. Vai esat apmierināts ar to, kā rīkojamies attiecībā uz šiem draudiem?
Karadarbība vienmēr bijusi kas vairāk nekā spēki pret spēkiem. Tā vienmēr ir bijusi daudzsfēraina. Minējāt kiberdrošību – protams, alianse identificēja to Varšavas samitā kā vienu no karadarbības sfērām, un es domāju, ka kopš tā laika NATO ir daudz darījusi kiberaizsardzībā. Aktivitātes notiek gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā, kas cilvēkus satrauc. Tas, kas mani mierina, ir fakts, ka cilvēki ļoti labi apzinās briesmas, mēs esam modrāki, un līdz ar to daļa no šiem draudiem tiek izkliedēti. Un, protams, mēs ļoti rūpīgi sagatavojam mūsu karavīrus, kuri šeit ierodas, lai viņi būti gatavi šāda veida aktivitātēm.
Kā jūs vērtējat militārās mācības, kuras pašlaik veic NATO un kuras vēl ir ieplānotas?
NATO militāro mācību programma, manuprāt, ir viens no lielākajiem sasniegumiem, kas bija daļa no drošības garantēšanas pasākumiem.
Pašlaik Polijā notiek plaša vēriena mācības “Dragon”, kā arī “Aurora” - zviedru mācības, kurās piedalās arī NATO dalībvalstis, un, arī ja raugāmies kopumā, redzam astoņas vai deviņas vidēja mēroga mācības.
Manuprāt, tās ir ļoti veiksmīgas, sniedz apliecinājumu cilvēkiem par mūsu klātbūtni un arī man sniedz apliecinājumu par sadarbošanās spēju palielināšanu, jo to centrā lielākoties ir kopā strādāšanas pilnveidošana.
Ģenerāļa kungs, paldies par sarunu!
Paldies!
