NATO gaisa telpa ir ļoti blīva - ik dienu gaisa patruļa novēro vairāk nekā 30 tūkstošus lidojumu. NATO gaisa patruļa ir gluži kā “policists gaisā” - komandcentros sēdošie seko līdzi, vai netiek pārkāpti gaisa telpas noteikumi un, ja ir kāds apdraudējums, uz to reaģē. Alianses rīcībā ir aptuveni 60 iznīcinātāji, kuri var pacelties gaisā pāris minūšu laikā un ir gatavībā aizsargāt dalībvalstu drošību visu diennakts laiku.
"Vispirms pārbaudi visus punktus radarā, pārbaudi lidojuma plānus un identificē lidaparātu. Ja tas ir nezināms vai arī tam nav atļauja lidot pāri konkrētajai valstij, tad komandas centrs lemj - vai izsaukt iznīcinātāju. Un dažu minūšu laikā viņi jau ir gaisā," sistēmu skaidro Itālijas gaisa spēku eksperts pulkvežleitnants Maurīcio Melišs.
Iznīcinātāju izmanto tikai tad, ja ir kāda anomālija. Tas attiecas gan uz civilajām, gan militārajām lidmašīnām. Pirmā pazīme, ka kaut kas nav kārtībā, ir komunikācijas zudums. Tā sākās 11.septembris un “Germanwings” katastrofa.
"Ja ir kāda problēma, piemēram, komunikācijas kļūda, tad iznīcinātāja pilots vizuāli identificē lidaparātu un cenšas nodibināt kontaktu vai nu caur radio, vai vizuāli pietuvojoties pilota kabīnei," stāsta Beļģijas gaisa spēku pilots
pulkvedis Flemants Tangī.
Eksperts Melišs: "Civilās lidmašīnas no salona iznīcinātājus neredz, ja vien tas nav tiešām nepieciešams. - Ja pilots nereaģē? - Ja ir kādas aizdomas, tad viņi var pārbaudīt salonu, bet principā viņi turas aizmugurē, lai nebūtu panikas civilā lidmašīnā."
Ja izsekojamā lidaparāta pilots nereaģē, iznīcinātājs var censties novirzīt to no maršruta, bet galējā variantā, kā jau to pasaka priekšā nosaukums - iznīcināt to. Iznīcinātāji ir bruņoti ar raķetēm.
Militāro lidmašīnu pārtveršana ir pilnīgā NATO kontrolē. Bet, ja ir bažas par terorismu civilajā lidmašīnā, tad lēmumu pieņem valsts, virs kuras lidaparāts tajā brīdī atrodas. NATO iznīcinātājs tādā scenārijā ir tikai izpildītājs.
Bieži vien trauksmi izraisa pilota vieglprātība, piemēram, nesazināšanās ar komandcentriem. Šādi piloti nereti tiek arī sodīti, jo tie rada draudus drošībai. Ne mazums incidentu gadās arī virs Baltijas.
"Jūsu valstij nav iznīcinātāju, tāpēc rotācijas kārtībā sabiedrotie brīvprātīgi piedāvā savus spēkus, lai garantētu drošību. Es domāju, ka tas ir skaists NATO solidaritātes piemērs," saka NATO Gaisa operāciju centra komandieris Spānijā
ģenerālleitnants Rubens Garsija.
Šobrīd virs Latvijas gaisa telpas patrulē beļģu un vācu iznīcinātāji no Lietuvas un Igaunijas bāzēm.
Lietuvas bāze ir NATO rīcībā jau kopš mūsu dalības NATO, bet Igaunijas bāzi alianse sāka izmantot pēc Krimas aneksijas. Baltijai pievērsts īpašs fokuss Krievijas ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Krievu militārās lidmašīnas, piemēram, lidojot uz Kaļiningradu, regulāri pietuvojas bīstami tuvu NATO gaisa telpai.
"Jūsu teritorijā, protams, Krievija ir izaicinājums. Viņi lido bez lidojuma plāna, bez ieslēgtām kontrolēm - tas rada drošības riskus civilajām lidmašīnām. Bet mūsu galvenā misija - pārliecināties, lai viņi neielido NATO gaisa telpā," klāsta ģenerālleitnants Rubens Garsija. - Cik bieži Krievija pārkāpj noteikumus, un cik bieži jums jāizseko tās lidmašīnas? - Īstu pārkāpumu nav daudz. Tiesa, vairāk jūsu teritorijā, dienvidos nav redzēts gandrīz neviens. Bet katru reizi, kad viņi tikai tuvojas, mēs reaģējam. Tā ir mūsu atturēšanas politika."
Iznīcinātāji tiek apmācīti, lai novērstu jebkādus draudus drošībai. Incidents, kas atgadījās spāņu iznīcinātājam, izšaujot raķeti virs Igaunijas, ir pirmais šāds gadījums vēsturē. NATO gaisa komandas centra vadītājs Spānijā atsakās to komentēt, kamēr noris izmeklēšana.
