Panorāma

Latvijas-Baltkrievijas RKP modernizācija nav pabeigta

Panorāma

Saldus medicīnas centrā gaida Covid-19 pacientus

NATO ģenerālsekretārs: ES un NATO jāsadarbojas ciešāk

NATO ģenerālsekretārs: Eiropas Savienībai un NATO jāsadarbojas ciešāk

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien Ziemeļvalstu Padomes sanāksmē Kopenhāgenā atzina, ka Eiropas Savienībai un NATO būtu jāsadarbojas ciešāk.

Nav iespējams prognozēt, kad būs nākamā krīze, bet svarīgi, lai tad, kad tā pienāks, mēs būtu sagatavojušies, uzsver NATO ģenerālsekretārs.

Kopā esam stiprāki

Ziemeļvalstu Padomes uzaicinājums NATO ģenerālsekretāram uzrunāt parlamentāriešus Kopenhāgenā notiekošajā sesijā pats par sevi ir neparasts. Divas no ziemeļvalstīm (Somija un Zviedrija) nav militārās alianses locekles, un tas vienmēr ir respektēts, izvēloties apspriežamos tematus un aicināmos viesus.

Šoreiz attiecībā uz NATO ģenerālsekretāru Stoltenbergu izdarīts izņēmums, un Ziemeļvalstu Padomes vadība skaidro, ka tas ir tādēļ, lai uzsvērtu, cik ļoti pieaugoša nozīme ir rūpēm par valstu drošību un aizsardzību.

Stoltenberga vēstījums sanāksmes delegātiem bija, ka apstākļos, kad Krievija un Ķīna rada draudus Rietumu demokrātijām, galvenais ir uzlabot mūsu visu spējas kopīgi pretoties draudiem.

“Es neticu Eiropai vienai pašai, es neticu Amerikas Savienotajām Valstīm vienām pašām, bet es ticu Eiropai un Ziemeļamerikai, kas kopā cieši sadarbojas NATO ietvaros un arī ar mūsu tuvajiem partneriem – Somiju un Zviedriju. Ja mēs to sasniegsim, mēs būsim spējīgi turpināt dzīvot dziļā mierā,” uzskata Stoltenbergs.

NATO sargā Baltiju

Uz žurnālistu lūgumu novērtēt riskus mūsu, Baltijas reģionā, NATO ģenerālsekretārs tos raksturoja šādi:

“Mēs neredzam nekādus nenovēršamus draudus pret kādu no Baltijas valstīm. Bet tas, ko redzam, ir palielināta Krievijas klātbūtne un ievērojami Krievijas militārie spēki Baltijas reģionā. Tādēļ arī NATO uz to atbildēja ar palielinātu klātbūtni Baltijas reģionā.

Ar karaspēka vienībām, ar lielāku klātbūtni gaisa telpā, uz zemes un arī jūrā. Un mēs arī esam palielinājuši mūsu spēkus. Tie ir gatavi ātri rīkoties, ja būs nepieciešams. NATO ir klātesoša Baltijas reģionā, Baltijas valstīs.”

Kā zināms, ar mērķi veidot drošības un atturēšanas politiku pret varbūtējo agresoru, NATO top arī jauns ģenerālplāns aizsardzībai pret jebkādu iespējamu Krievijas uzbrukumu, un par šī jaunā plāna vadlīnijām NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojās oktobra beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt