Dienas ziņas

Uz ledus – bīstami!

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Briselē tiekas NATO un Maskavas pārstāvji

NATO ģenerālsekretārs: Dialogā ar Krieviju mēs neatteiksimies no savām pamatvērtībām

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien pēc NATO–Krievijas padomes tikšanās Briselē uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianse ir gatava runāt ar Krieviju, bet negrasās atteikties no savām pamatvērtībām.

“NATO sabiedrotie ir gatavi iesaistīties dialogā ar Krieviju, bet mēs neesam gatavi atteikties no savām pamatvērtībām, mēs neļausim apšaubīt nevienas Eiropas valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību,” pavēstīja Stoltenbergs.

Viņš piebilda, ka šis princips attiecas arī uz valstu tiesībām pašām lemt par savas drošības jautājumiem, tādēļ NATO noraida Krievijas prasību liegt Ukrainai iespēju jebkad kļūt par NATO dalībvalsti.

Stoltenbergs atzina, ka viņam bijušas nopietnas sarunas ar Krievijas pārstāvjiem par situāciju pie Ukrainas robežas. Šajā jautājumā NATO dalībvalstu un Krievijas nostāja ir krasi atšķirīga.

Krievija uzskata NATO paplašināšanos par draudu savām interesēm

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins pavēstīja, ka Krievijas un NATO attiecības pašlaik atrodas "kritiski zemā" līmenī. Savukārt ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško brīdina, ka vēl turpmāka attiecību pasliktināšanās būtu ļoti riskanta. Gruško pauda viedokli, ka turpmāka NATO paplašināšanās ir vērsta uz Krievijas drošības vājināšanu, kam Krievija noteikti pretosies.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

“Krievija šodien aktualizēja jautājumu par izaicinājumiem savai drošībai. Šo jautājumu vidū ir prasība nepieļaut jaunu dalībvalstu uzņemšanu NATO un izvest spēkus no austrumu sabiedroto valstu teritorijas. Sabiedrotie no savas puses apstiprināja NATO “atvērto durvju” politiku un katras valsts tiesības izvēlēties savu drošības stratēģiju,” teica Stoltenbergs.

“Sabiedrotie lika skaidri saprast, ka neatteiksies no savām spējām un pienākuma aizstāvēt vienam otru, ieskaitot ar savu spēku klātbūtni alianses austrumos.”

Vienlaikus Krievija un NATO apstiprināja nepieciešamību pēc turpmāka dialoga un turpmākām tikšanās reizēm, kurās varētu apspriest konkrētus piedāvājumus un meklēt konstruktīvu risinājumu.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs secina, ka NATO–Krievijas padomes tikšanās apliecinājusi NATO sabiedroto vienotību un stingro nostāju.

"Ir principi (kolektīvā drošība un atvērto durvju princips), no kuriem mēs nevaram atkāpties, un ir jautājumi, par kuriem mēs varam diskutēt ar Krieviju. Ja Krievija šo dialogu uztver nopietni, tam jāturpinās," norāda Rinkēvičs.

NATO negrasās pildīt Krievijas prasības

Krievijas izvirzītās prasības par rakstiskām drošības garantijām no rietumvalstu puses šīs nedēļas laikā tiek apspriestas dažādos formātos. Aizsākums bija pirmdien, 10. janvārī, notikušās ASV un Krievijas sarunas Ženēvā. Lai arī vairāk nekā septiņas stundas ilgušās diskusijas tika vērtētas atzinīgi, vismaz ASV delegācijas vadītāja Vendija Šērmana uzsvēra, ka par īstām sarunām tās nodēvēt nevarētu.

NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs pirms sarunām paziņoja, ka par alianses klātbūtnes mazināšanu Austrumeiropā vai Centrāleiropā nevar būt ne runas. Tāpat kā nav vērts uzstāt uz ierobežojumiem kādai dalībvalstij pievienoties aliansei. Šeit, protams, vislielākā uzmanība tiek pievērsta Ukrainai, jo Rietumi ļoti cer, ka šīs sarunas palīdzēs mazināt saspīlējumu tās pierobežā vai pat militāru konfliktu.

Situācija pie Ukrainas robežas joprojām saspringta

Krievijas pārstāvjiem ceturtdien vēl paredzētas diskusijas Vīnē ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju.

Tikmēr situācija pie Ukrainas robežām joprojām saglabājas saspringta. Lai arī Krievijas karaspēka koncentrēšana palēninājusies, pie robežas joprojām atrodas aptuveni 100 000 karavīru, un Krievija tur izvietojusi papildu triecienaviāciju.

Kā vēsta laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz ASV amatpersonām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins spēris pirmos soļus militāro helikopteru pārsviešanai uz Ukrainas pierobežu. Tā varētu būt pazīme, ka turpinās uzbrukuma plānošana pret Ukrainu.

ASV amatpersonas prognozējušas, ka decembrī un janvāra sākumā uz Ukrainas pierobežu tiks nosūtīti Krievijas armijas papildspēki, karavīru skaitam sasniedzot 175 000, vēsta izdevums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt