Šāds lēmums tiek skaidrots ar saspringto situāciju, kas radusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tādēļ pašlaik nebūtu prātīgi nodarboties ar jauna alianses līdera meklēšanu.
Stoltenbergs vēsta, ka ir pagodināts par šo lēmumu. Viņš norāda, ka jaunāko laiku lielākās drošības krīzes laikā aliansei jābūt spēcīgai un vienotai.
Honoured by the decision of #NATO Heads of State and Government to extend my term as Secretary General until 30 September 2023. As we face the biggest security crisis in a generation, we stand united to keep our Alliance strong and our people safe. https://t.co/06YkRkmX8J
— Jens Stoltenberg (@jensstoltenberg) March 24, 2022
iepriekš bija paredzēts, ka pasaulē spēcīgākās militārās alianses ģenerālsekretāra amatu Stoltenbergs atstās šī gada septembrī, bet vēlāk ieņems Norvēģijas centrālās bankas direktora amatu. Tomēr alianses dalībvalstu līderi kara laikā nevēlas iesaistīties potenciāli apgrūtinošā pēcteča meklēšanas procesā, tādēļ vēlas, lai Stoltenbergs paliek amatā vismaz līdz 2023. gada septembrim.
NATO dalībvalstu līderiem par Stoltenberga aizvietotāju būtu jāpaziņo līdz jūnija beigām, kad notiks alianses samits Madridē. Diskusijas par jauna ģenerālsekretāra izvēli NATO galvenajā mītnē sākās tikai februāra sākumā. Izskanējušas spekulācijas, ka sabiedrotie ģenerālsekretāra amatā pirmo reizi vēlētos redzēt sievieti.
KONTEKSTS:
63 gadus vecais Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs kopš 2014. gada, un viņa amata termiņš beigsies 1. oktobrī. Stoltenbergs, kurš ieguvis maģistram pielīdzināmu grādu ekonomikā Oslo Universitātē, divreiz – 2000.–2001. un 2005.–2013.gadā – bija Norvēģijas premjerministrs. Viņš bijis arī finanšu ministrs un rūpniecības un enerģētikas ministrs. No 2002. līdz 2014. gadam Stoltenbergs bija pašlaik valdošās centriski kreisās Darba partijas līderis.
Stoltenbergs šogad vairāk nekā 20 dalībnieku konkurencē uzvarēja konkursā uz Norvēģijas centrālās bankas vadītāja amatu.
