Alianses vadītājs informēja, ka ir panākts ievērojams progress, saskaņojot konkrētus jaunā aizsardzības modeļa nosacījumus un elementus. Dažas sabiedrotās valstis arī esot gatavas pielikt papildu spēkus šī modeļa pastiprināšanai.
Stoltenbergs nedaudz vēlāk konkretizēja, ka modeļa pamats būs trīs pīlāri.
"Pirmais - tas ir avangarda klātbūtnes palielināšana ar lielāku kaujas operāciju skaitu, un mēs jau palielinājām savu klātbūtni. Dažu pēdējo mēnešu laikā mēs divkāršojām kaujas grupu skaitu austrumos no četrām līdz astoņām," sacīja Stoltenbergs.
Modeļa otrais pīlārs ir militārā aprīkojuma iepriekšēja izvēršana, lai ietaupītu laiku iespējamās mobilizācijas apstākļos.
Savukārt trešais elements ir konkrētu uzdevumu noteikšana atsevišķām vienībām, kas būs gatavas darbībai ārpus savas valsts robežām.
Tikmēr Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņojis, ka NATO valda vienprātība par valstī izvietotā alianses kontingenta palielināšanu no bataljona līdz brigādei. Tomēr galīgais lēmums tikšot pieņemts Madrides samita laikā.
Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") sacīja, ka pirms NATO Madrides samita ir bijušas smagas sarunas.
Divu dienu smagas sarunas par plānotā NATO Madrides samitā sagaidāmiem rezultātiem beigušās. Darbs turpinās citos gaiteņos un Latvijas intereses tiks aizstāvētas!
— Artis Pabriks (@Pabriks) June 16, 2022
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") vizītē ASV pauda pārliecību, ka Madrides samitā dalībvalstīm ir jāvienojas par būtisku NATO militārās klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstīs, kas ir objektīva nepieciešamība esošajā drošības situācija reģionā.
