NATO Eiropas valstis kopā ar Turciju cenšas meklēt vidusceļu Sīrijas krīzē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Turcijas militārā operācija un situācija Sīrijas Ziemeļaustrumos kļuva par vienu no galvenajiem jautājumiem šodien notikušajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. Eiropas valstis iepriekš ir asi nosodījušas Turcijas rīcību. Tomēr var noprast, ka tagad puses mēģināja lieki nesaasināt attiecības alianses dalībvalstu vidū.

NATO Eiropas valstis ar Turciju cenšas meklēt vidusceļu Sīrijas krīzē
00:00 / 03:07
Lejuplādēt

Attiecības starp Turciju un vairumu pārējo NATO dalībvalstu šobrīd nav no labākajām. Nesen uzsāktā militārā operācija Sīrijā un Ankaras tuvināšanās Krievijai satrauc ne vienu vien.

Tomēr Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") uzstāj, ka šobrīd neviena valsts nav gatava nopietni runāt par Turcijas izslēgšanu no alianses.

“Turcijas rīcība tika nosodīta, varbūt daļēji. Jo ja mēs skatāmies uz to, ko partnervalstis teica, tad, jā, varēja no šādas lietas izvairīties. Bet tajā pašā laikā mēs arī saprotam daudzus iemeslus,  kādēļ Turcija tā rīkojās, un mēs ceram, ka šīs rīcības rezultātā nepasliktināsies situācija ar terorismu, nebūs problēmu ar cilvēktiesību pārkāpumiem un ka Turcija ievēros visus starptautiskos noteikumus. Jo Turcija ir mūsu sabiedrotais, Turcija ir alianses dalībvalsts, un neviena interesēs nav turpināt aliansi šķelt," pauž Pabriks.

Eiropu satrauc ne tikai daudzu kurdu un Turcijā esošo bēgļu liktenis. Visai lielus riskus rada arī aizbēgušo ''Daīš" kaujinieku iespējamā atgriešanās Eiropas valstīs, kur viņi var pastrādāt terorisma uzbrukumus.

Jau sanāksmes sākumā par to satraukumu pauda arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Mēs visi, protams, esam nobažījušies par to, ka tiek apdraudēts līdz šim panāktais cīņā ar ''Daīš''. No otras puses, mēs apsveicam būtisku vardarbības līmeņa mazināšanos, ko var vērot pēdējās dienās. Mums ir jāturpina šādā virzienā, lai panāktu progresu cīņā ar mūsu kopējo ienaidnieku – ISIS jeb ''Islāma valsti''," uzskata Stoltenbergs.

Dānijas parlaments šonedēļ apstiprināja jaunu likumu, kas ļauj atņemt ISIS kaujiniekiem šīs valsts pilsonību. Kaut gan tas būs iespējams tikai, ja šiem cilvēkiem ir arī kādas citas valsts pilsonība. Dānijas politiķi ir skaidri pamatojuši šo soli ar to, ka pēc ASV aiziešanas no Sīrijas un Turcijas militārās operācijas uzsākšanas ap 100 kaujinieku ir aizbēguši no cietumiem.

Tomēr ASV aizsardzības ministrs Marks Espers ir mēģinājis nedaudz mierināt sanākušos.

“Mēs esam ciešā kontaktā ar Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem, kuri atrodas šajā teritorijā. Viņi apstiprina, ka visi ISIS kaujinieki, kas ir viņu ieslodzījumā, šobrīd ir aiz restēm. Esmu runājis arī ar Turcijas aizsardzības ministru, un viņš mani ir informējis, ka visi ISIS cietumi viņu teritorijā šobrīd arī tiek kontrolēti un ka viņi pat ir spējuši no jauna sagūstīt dažus no aizbēgušajiem kaujiniekiem," norāda Espers.

Savukārt Beļģijas “Egmont” institūta pētnieks Dāvids Krīkemanss pat pieļauj, ka Krievija, kas tagad arī kontrolē daļu Sīrijas teritorijas, apmaiņā pret ISIS kaujinieku sagūstīšanu varētu pieprasīt Eiropas Savienības sankciju atcelšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti