Pusdiena

Pusdiena 16.03.2018

Pusdiena

Smagā vardarbībā cietušie bērni audžuģimenēs nonāks jūlijā

NATO dalībvalstis apsver, kādos gadījumos kiberuzbrukums varētu iedarbināt 5. pantu

NATO diskutē par 5.panta iedarbināšanu kiberuzbrukumu gadījumos

NATO dalībvalstis šobrīd cenšas saprast, kādos gadījumos kiberuzbrukums varētu iedarbināt NATO līguma 5.pantu, kas garantē – uzbrukuma gadījumā vienai valstij pārējās nāk palīgā. Tā ASV Senātā paziņojis NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Kērtiss Skaparoti. Uz šādām diskusijām mudinājušas Krievijas aktivitātes, kas plaši praktizē kiberuzbrukumus, taču, kā norādījis ASV ģenerālis, līdz šim paliek zem konflikta līmeņa.

NATO 5.pants ir alianses centrālais spēka punkts un iespēja, ko NATO visā savas pastāvēšanas vēsturē ir iedarbinājusi tikai vienu reizi – pēc 11.septembra teroraktiem ASV 2001.gadā. Tas bija par pamatu sākt militāras operācijas Afganistānā, uz kurieni veda terorakta izmeklēšanas pēdas.

Iespēja, ka NATO varētu iedarbināt 5.pantu, ir izskanējusi arī vairākkārt pēc tam, taču dalībvalstis no tā tomēr ir atturējušās. Šobrīd tās nesteidzas arī Londonas un Maskavas strīda apstākļos pēc dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanas ar toksisku vielu, kas radīta Krievijā, lai gan starptautiskajos medijos šāda iespēja ir vairākkārt minēta.

Lielbritānija to nav lūgusi – medijiem Briselē norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: „Nav bijis lūguma iedarbināt 5.pantu. Tas ir valstu rokās, vai to pieprasīt vai ne. Mēs jau esam pauduši savu politisko atbalstu Apvienotajai Karalistei un esam gatavi arī palīdzēt izmeklēšanā. Esam pieprasījuši Krievijai sniegt visus paskaidrojumus. Taču, manuprāt, ir ļoti svarīgi rīkoties proporcionālā, izsvērtā aizsardzības ceļā.”

Tomēr, mainoties situācijai drošības vidē un uzbrukumu veidiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par 5.panta spēku. NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Kērtiss Skaparoti uzrunā ASV Senātā ir pavēstījis, ka NATO dalībvalstis ir nonākušas pie secinājuma, ka kiberuzbrukums vienai no dalībvalstīm var izraisīt 5.panta iedarbināšanu. Tādēļ šobrīd cenšas saprast, kādos gadījumos tas varētu notikt.

Ģenerālis arī norādījis, ka „ Krievija praktizē netiešas vai asimetriskas aktivitātes, kas paliek zem konflikta līmeņa”.

Tā kā Maskavas rīcībai ir raksturīga neskaidrība, tad tādēļ būtu ļoti grūti pieņemt lēmumu.

To, ka kiberuzbrukumi ir ļoti sarežģīti, atzīst arī NATO ģenerālsekretārs: „Mēs esam pieredzējuši, ka hibrīdkara taktiku lieto ļoti dažādos veidos, kas ir atklātas un slēptas operācijas ar militāriem un nemilitāriem līdzekļiem, un to vidū ir arī kiberzubrukumi. NATO jau ir uz tiem reaģējusi un to arī turpinās darīt.”

Kiberuzbrukums ir vērsts pret valsts stratēģiskajām datorsistēmām, tehnoloģijām, infrastruktūru. Tādus jau ir piedzīvojušas virkne valstu un arī svarīgas starptautiskas institūcijas.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti