NATO dalībvalstis vienojušās par ģenerālplānu aizsardzībai pret iespējamo Krievijas uzbrukumu

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies par jaunu ģenerālplānu aizsardzībai pret jebkādu iespējamu Krievijas uzbrukumu vairākās frontēs. Stratēģijas mērķis ir sagatavoties jebkuram vienlaicīgam uzbrukumam Baltijas un Melnās jūras reģionos, kas varētu ietvert kodolieročus, datortīklu uzlaušanu un uzbrukumus no kosmosa.

NATO dalībvalstis vienojušās par ģenerālplānu aizsardzībai pret iespējamo Krievijas uzbrukumuUģis Lībietis/Latvijas Radio

Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikmēr Valdaja forumā aicinājis rietumvalstis neaizmirst par palīdzības sniegšanu Afganistānai, vienlaikus aicinot dažādas Eiropas organizācijas nemācīt bijušās postpadomju telpas valstis.

NATO negrasās spert agresīvus soļus

Nepieciešamība pēc jaunā NATO “Atturēšanas un aizsardzības koncepta Eiroatlantiskajā reģionā” nav radusies pēdējā brīdī. Taču Krievijas īstenotā Krimas aneksija, darbības Ukrainas austrumos un jaunu bruņojuma un karaspēka vienību izvietošana alianses robežu tuvumā ir likusi Ziemeļatlantijas aliansei sarosīties, lai mēģinātu atturēt iespējamo Krievijas agresiju.

Lai arī diplomāti neuzskata Krievijas iespējamo uzbrukumu par nenovēršamu, draudi ir jūtami un attiecības abu pušu starpā ir sasniegušas zemāko līmeni kopš aukstā kara beigām. Kā norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uz Krievijas agresīvo politiku nav plānots atbildēt ar agresiju.

“Mēs negatavojamies atkārtot Krievijas destabilizējošo uzvedību, un mums nav plānu izvietot Eiropā jaunas uz zemes bāzētas kodolraķetes. Tāpēc, lai atbildētu uz šiem draudiem, mēs ieviešam sabalansētu politisku un militāru darbību paketi,” vēsta Stoltenbergs.

“Tas paredz ievērojamus uzlabojumus mūsu gaisa un raķešu aizsardzībā, stiprinot mūsu konvencionālās spējas ar piektās paaudzes kaujas lidmašīnām, pielāgojot mūsu izlūkošanas spējas un mācības, kā arī uzlabojot mūsu kodolatturēšanas gatavību un efektivitāti.”

Eiropas Savienības spēku stiprināšanai nav jānotiek uz NATO rēķina

NATO aizsardzības ministri tikšanās laikā sprieduši arī par turpmākajām darbībām Melnās jūras reģionā, jo šajā reģionā ir trīs alianses dalībvalstis – Rumānija, Bulgārija un Turcija, kā arī divas tuvas sabiedrotās – Gruzija un Ukraina.

Kā norādījis Stoltenbergs, alianse ir vairojusi savas spējas gan gaisā, gan uz zemes, gan jūrā, taču paralēli tiek strādāts arī pie tā, lai nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk varētu izvietot alianses spēkus tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Kā uzsvēris Stoltenbergs – arī aliansei ir nepieciešams pielāgoties daudz sarežģītākai un daudz konkurējošākai pasaulei.

NATO tikšanās laikā spriests arī par Eiropas Savienības vēlmi vairot savas aizsardzības spējas. Taču Stoltenbergs aicinājis izvairīties no tādām aktivitātēm, kas varētu nozīmēt jau tā bieži vien nepietiekamo militāro resursu aizvirzīšanu prom no NATO. Pēc alianses ģenerālsekretāra vārdiem, abām organizācijām ir vienai otru jāpapildina, nevis savā starpā jākonkurē.

Putins mēģina pamācīt Rietumu organizācijas

Laikā, kad NATO ministri tikās Briselē, Krievijā notika tradicionālais Valdaja forums, kurā ar uzrunu uzstājās arī Krievijas presidents Vladimirs Putins. Vairāk nekā triju stundu ilgās uzrunas laikā Putins pieskāries arī daudziem starptautiskās dienaskārtības jautājumiem.

Komentējot notikumus Afganistānā, Putins paudis pārliecību, ka ASV prezidents Džo Baidens ir pieņēmis grūtu, bet pareizu lēmumu, izvedot amerikāņu spēkus no kara izpostītās valsts. Putins arī aicinājis starptautisko sabiedrību neatkārtot vēstures kļūdas un aktīvi iesaistīties palīdzības sniegšanā afgāņiem.

Putins gan piebildis, ka palīdzību nevajadzētu uzspiest. Un šāds princips būtu jāņem vērā arī tādām organizācijām kā Eiropas Padomei vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

“Ja tās nodarbosies tikai un vienīgi ar postpadomju telpu, cenšoties pamācīt jaunizveidotās neatkarīgās valstis, tad perspektīvu veiksmīgai turpmākai pastāvēšanām tām ir ļoti maz,” apgalvo Putins.

“Es jums varu apgalvot – ja Krievija izstātos no vienas no šīm organizācijām, tad varēsim paskatīties, kas ar šīm organizācijām notiks. Un jautājums būs, vai tajās gribēs palikt arī citas valstis. Ziniet, tikumu mācīšana nevienam nav vajadzīga!”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt