Tā pēc ārkārtējās NATO vēstnieku sanāksmes Briselē, kas tika rīkota pēc Turcijas pieprasījuma, sacīja mūsu valsts pastāvīgais pārstāvis Ziemeļatlantijas aliansē Māris Riekstiņš. Vēstnieks arī norādīja, ka Turcija pašreiz nav lūgusi citu valstu militāro atbalstu.
Riekstiņš uzsver, ka šādas ārkārtas sanāksmes, balstoties uz Vašingtonas līguma 4. punktu, notiek ļoti reti un parāda, ka pārējās alianses dalībvalstis nopietni izturas pret sabiedroto bažām.
“Vienošanās ir, ka mēs turpinām sekot tālākai situācijas attīstībai. Daudz tiek darīts arī divpusējā ziņā,” sacīja Riekstiņš. „Turcijas pārstāvis un arī ASV pārstāvis informēja par pēdējo vienošanos, kas ir šo divu valstu starpā par Turcijas teritorijas izmantošanu aviācijas uzbrukumu veikšanai „Islāma valsts” mērķiem un pozīcijām. Arī citas dalībvalstis sniedz savu ieguldījumu cīņā ar terorismu. Es domāju, ka no dienaskārtības šīs jautājums noteikti nepazudīs,” teica Riekstiņš.
Pret “Islāma valsts” objektiem Sīrijā sāktās kampaņas paplašināšana, no piektdienas tajā ietverot arī grupējuma ''Kurdistānas stradnieku partija'' (PKK) kaujiniekus Irākas ziemeļos, apdraud pamieru starp Turciju un kurdu kaujiniekiem, kas lielākoties bija ievērots kopš 2013.gada.
Reaģējot uz šo kampaņu, PKK militārais atzars "Tautas aizsardzības spēki" (HPG) sestdien paziņoja, ka apstākļi pamiera saglabāšanai ar Turciju vairs nav spēkā, un solīja pretoties Turcijas “kara agresijai”.
Turcijas armija svētdien vainoja PKK kaujiniekus sestdienas vakarā notikušā spridzināšanas uzbrukumā armijas autokolonnai, kurā nogalināti divus Turcijas karavīri un ievainoti vēl četri. Automobilī ievietotais spridzeklis eksplodēja Turcijas dienvidaustrumos, kur dzīvo galvenokārt kurdi.
Bet svētdienas vakarā tanki no Turcijas teritorijas apšaudījuši arī kurdu vienību kontrolētu ciematu Sīrijas ziemeļos netālu no abu valstu robežas
