Uz to vairākkārt norādījušas arī ASV, kuru prezidents Donalds Tramps un viņa administrācija ne reizi vien izteikusi kritiku pārējām dalībvalstīm par nepietiekamām iemaksām aizsardzības budžetā.
Piektdien, 31.martā, Stoltenbergs pavēstīja, ka valstīm līdz maijam būs jāizstrādā aizsardzības ieguldījumu plāns. NATO prasība - visas dalībvalstis 2% no IKP atvēl savam aizsardzības budžetam. Pagaidām to īsteno tikai piecas. Latvija ir ļoti tuvu šim mērķim un gatavojas to sasniegt 2018. gadā, līdz ar to no Latvijas, kā pirms īsa brīža sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, šādu plānu negaida.
Samitā arī pievērsīsies NATO spējām cīnīties ar terorismu, attiecībām ar Krieviju un tam, ka, visticamāk, NATO drīz kļūs par vienu dalībvalsti bagātāka, jo aliansē varētu uzņemt Melnkalni, taču līdz tam tas ir jāratificē visām dalībvalstīm.
Stoltenbergs izteica cerību, ka visas to izdarīs līdz jūnijam. To vēl nav īstenojušas Nīderlande un Spānija, un tas nozīmē, ka vēl šajā NATO samitā Melnkalne par dalībvalsti var arī nekļūt.
NATO dalībvalstu ārlietu ministri arī atzinuši, ka NATO ir būtiski prasīt informāciju par Krievijas armijas mācībām “Zapad 2017”. Vienlaikus Krievijai tiks piedāvāts novērot NATO mācības.
„Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības „Zapad 2017” ir viens no lielākajiem izaicinājumiem,” tā sarunā ar Latvijas Radio saka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Sagaidāms, ka aprīlī ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons brauks uz Maskavu un šis varētu būt viens no jautājumiem, ko viņš izceltu sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.