NATO aizsardzības ministru tikšanās laikā Beļģijas galvaspilsētā Briselē Stoltenbergs norādīja, ka Krievijai vēl ir iespēja sākt ievērot līguma nosacījumus. Izstāšanās process ilgs līdz augustam, un Maskava varot pārdomāt.
Visas bloka dalībvalstis arī esot vienisprātis, ka Krievijas izstrādātā spārnoto raķešu sistēma SSC-8 neatbilst 1987. gadā parakstītā dokumenta nosacījumiem.
Bloka ģenerālsekretārs vienlaikus informēja, ka alianse ir gatava negatīvam notikumu attīstības scenārijam, taču negrasās Eiropā izvietot papildu raķetes. NATO nevēlas jaunu bruņošanās sacensību, tomēr dalībvalstis ir gatavas kopīgi stiprināt atturēšanas potenciālu.
Ziemeļatlantijas alianses aizsardzības ministru sanāksme turpināsies arī šodien, un tās darba kārtībā būs jautājums par bloka misijām un sadarbību ar Eiropas Savienību.
KONTEKSTS:
Līgums par par vidējā un tuvā darbības rādiusa kodolbruņojuma likvidēšanu ir Aukstā kara mantojums, ko 1987. gadā parakstīja tā laika ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Tajā laikā pieauga saspīlējums starp abām valstīm un pavisam reāli kļuva kodolkara draudi. Vienošanās aizliedza no zemes palaižamu vidēja darbības rādiusa raķetes, un toreiz tika iznīcināts vairāk nekā divtūkstoš raķešu. Kopš tā laika puses noslēgušas vairākus līgumus ar mērķi samazināt kodolarsenālu.
