Sadaļas Sadaļas

NATO atliek lēmumu par spēku izvešanu no Afganistānas

Gandrīz 20 gadus NATO karavīri bijuši misijā Afganistānā, un ceturtdien, 18. februārī, dalībvalstu aizsardzības ministriem vajadzēja lemt, vai līdz 1. maijam izvest visus NATO karavīrus no Afganistānas vai tomēr palikt tur ilgāk. Lēmums atlikts, cerot, ka vēl izdodies panākt progresu miera sarunās ar “Taleban”.   

Vēl pirmdien NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs  lika nojaust, ka NATO misija varētu palikt Afganistānā arī pēc 1. maija.

Pagājušajā gadā ASV prezidents Donalds Tramps parakstītajā miera līgumu, kurā solīts, ka ASV un NATO spēki no Afganistānas tiks izvesti līdz 1. maijam, ja “Taleban” pārtrauks karadarbību un saraus visas saites ar teroristiem.

NATO uzskata, ka “Taleban” no savas puses šīs saistības nav izpildījis, jo uzbrukumi šobrīd pat aktivizējušies par spīti aukstajam laikam, citus gadus karadarbības sezona sākas vēlāk.

Taču, ja NATO spēki netiek izvesti, tad var gaidīt “Taleban” neapmierinātību un vardarbība paplašināsies. Ja NATO spēki tiek izvesti, tad pastāv risks, ka “Taleban” paplašina savu ietekmi un turpina atbalstīt teroristus.

“Mēs saskaramies ar daudzām dilemmām. Un nav vieglu izvēļu. Šajā brīdī mēs neesam pieņēmuši gala lēmumu par mūsu klātbūtnes nākotni. “Taleban” ir godprātīgi jāturpina sarunas, jāsamazina vardarbības līmenis un  jāizpilda sava apņemšanās izbeigt sadarbību ar starptautiskajām teroristu grupām. NATO vēlas, lai Afganistāna nekad nekļūst par patvēruma vietu teroristiem, kas uzbruktu mūsu dzimtenēm,” sacīja Stoltenbergs.

NATO stingri atbalsta miera procesu Afganistānā un procesa ietvaros ir būtiski koriģējusi savu klātbūtni – no 130 000 karavīru pirms dažiem gadiem tagad tā samazināta uz 10 000, kas veic afgāņu spēku apmācību, nevis karo.

NATO ģenerālsekretārs atzina, ka miera sarunas joprojām ir nestabilas un vardarbības līmenis Afganistānā joprojām ir nepieņemami augsts. Neviens sabiedrotais nevēlas uzturēties Afganistānā ilgāk, nekā nepieciešams, tāpēc lēmums par NATO klātbūtni Afganistānā tiks pieņemts vēlāk, izvērtējot, kā attīstās situācija pašā Afganistānā.

Eksperti teic, ka to ietekmēs arī ASV pozīcija šajā jautājumā, par ko ASV prezidenta Džo Baidena jaunā administrācija vēl tikai plāno spriest.

Toties ir pieņemts lēmums palielināt NATO misiju Irākā – no 500 karavīriem uz 4000, tās vadību no Kanādas pārņems Dānija, un tā būs iesaistīta vietējo spēku apmācībā, lai nepieļautu ISIS (''Islāma valsts'') atgriešanos.  

KONTEKSTS:

Laikā no 1996. līdz 2001. gadam, kad “Taliban” bija pie varas Afganistānā, valstī bija spēkā šariata likumi, kas, piemēram, aizliedza sievietēm iegūt izglītību, strādāt un iesaistīties politikā. Savukārt zādzībās apsūdzētos sodīja, nocērtot roku.

Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija. Kopš tā laika “Taliban” regulāri veic uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.

Neraugoties uz to, ka notiek miera sarunas, Afganistānā ir pieaugusi vardarbība.

Kopš iebrukuma Afganistānā pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Ir nogalināti vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstoši afgāņu karaspēka locekļu, „Taliban” kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt