Dienas ziņas

Tukuma novadā sākta izbraukuma sertifikātu izsniegšana

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rīgā beigusies NATO ārlietu ministru sanāksme

NATO ārlietu ministri izteikuši atbalstu Ukrainai un brīdinājumu Krievijai

Ar cieša atbalsta deklarācijām Ukrainai un Gruzijai, kā arī brīdinājumiem Krievijai par sekām, ja tā atkal uzbruks Ukrainai, trešdien noslēgusies NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā.

Par sanāksmes centrālo tēmu kļuva Ukraina un Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežas. Galvenais vēstījums, ko pēc sanāksmes izteica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, bija šāds – jebkāda iespējamā militārā agresija no Krievijas puses nozīmēs nopietnas politiskas un ekonomiskas sekas Krievijai.

Krievija nevar diktēt noteikumus kaimiņiem

Ukraina un Gruzija arī turpmāk tiks atbalstītas to ceļā pretī dalībai aliansē, tostarp sniedzot palīdzīgu roku spēku apmācībā vai izlūkošanas informācijas nodrošināšanā. Vienlaikus gan Stoltenbergs, gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pēc sanāksmes noraidīja Krievijas bažas par to, ka NATO rīcība ir agresīva un provokatīva vai ka tā apdraudētu Krievijas intereses reģionā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs par atbalstu Ukrainai
00:00 / 00:44
Lejuplādēt

“Krievija mēģina panākt, lai tiktu pieņemta ideja par to, ka Krievija var ietekmēt to, ko dara vai nedara tās kaimiņi. Mēs nevēlamies atgriezties pie pasaules, kur lielvarām ir tiesības un iespējas noteikt citu suverēno valstu rīcību,” uzsver Stoltenbergs.

“Ukraina ir neatkarīga un suverēna valsts ar starptautiski atzītām robežām, kuras ir garantējušas visas pasaules valstis un arī Krievija. Šīs starptautiski atzītās robežas ir jāciena. Un tas nozīmē gan Krimas, gan Donbasa atzīšanu par Ukrainas daļām. Doma par to, ka NATO atbalsts Ukrainai uzskatāms par provokāciju, ir vienkārši nepareiza.”

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija uzstās uz dialogu ar ASV un NATO par stingru vienošanos izstrādi, kas izslēgtu NATO tālāku paplašināšanos austrumu virzienā. "Mēs uzstāsim uz konkrētiem nolīgumiem, kas izslēdz jebkādu iespējamu NATO virzību uz austrumiem un mūs apdraudošu bruņojuma sistēmu izvietošanu tiešā Krievijas teritorijas tuvumā," tiekoties Kremlī ar ārvalstu diplomātiem, sacīja Putins.

Viņš uzsvēra, ka grib juridiski saistošus nolīgumus, jo NATO, kā apgalvoja Kremļa saimnieks, agrākos mutiskos nolīgumus šajā jautājumā nav ievērojusi.

Putins arī sūrojās par centieniem kaitēt Krievijas attīstībai, norādot, ka saskata pieaugošus Rietumu draudus Krievijai.

Putins pauda bažas, ka NATO infrastruktūra izpletusies samērā tuvu Krievijas teritorijai un ka Ukraina koncentrējusi savus bruņotos spēkus līdzās teritorijai, ko Ukrainas austrumos kontrolē Krievijas atbalstītie bruņotie formējumi.

Stiprinās atbalstu Ukrainai un Gruzijai

Stoltenbergs norāda, ka Ukraina un Gruzija ir senas un tuvas NATO partneres.

“Tās sniedz ieguldījumu mūsu misijās un operācijās un tiecas kļūt par dalībvalstīm. Ministri skaidri norādīja, ka mēs paliekam pie saviem lēmumiem. Mūsu atbalsts viņu suverenitātei un teritoriālajai vienotībai joprojām ir nemainīgs. Un joprojām apņemamies stiprināt mūsu atbalstu abām valstīm.”

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pauda alianses ietekmīgākās valsts atbalstu Ukrainai.

“Sabiedrotajiem ir vienota pārliecība, ka Krievija nevajadzētu spert šādus soļus, kā arī kopīga apņemšanās – un to noteikti dzirdēju no Francijas, Vācijas un Lielbritānijas –, ka cena būs augsta un sekas reālas jebkādai rīcībai, ko Krievija varētu darīt. Tā mērķis ir atrunāt Putinu no nepareiza lēmuma pieņemšanas attiecībā uz agresiju pret Ukrainu.”

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

NATO ģenerālsekretārs šonedēļ Rīgā paziņoja, ka sabiedrotie nolēmuši iedarbināt NATO krīzes vadības mehānismu. Tāpat alianse plāno nodrošināt augstāku gatavību, reformējot komandas struktūras.

NATO iedarbinātā krīzes reaģēšanas sistēma paredz pastiprināt izlūkošanu, operāciju plānošanu un citus pasākumus, kurus aktivizē atkarībā no drošības situācijas.

Afganistānā gūtā mācība

Vēl viena ļoti nozīmīga tēma, kas tika apspriesta Rīgā, bija mācības, ko alianse var gūt pēc 20 gadu ilgās operācijas Afganistānā. Pēc tam, kad sabiedroto spēki no Afganistānas tika steigā izvesti, sabruka Afganistānas iepriekšējā valdība un pie varas atgriezās talibu režīms, NATO veica visaptverošu politisku un militāru izvērtējumu. Lai arī trūkumi ir acīmredzami, Stoltenbergs uzsvēris, ka kopumā operācija tomēr sasniedza savus galvenos mērķus.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs par Afganistānā gūto mācību
00:00 / 00:48
Lejuplādēt

“NATO misija Afganistānā nebija velta. Vairāk nekā 20 gadu laikā no Afganistānas nav organizēts neviens uzbrukums mūsu valstīm.

Tikai NATO bija griba un spējas īstenot šo apjomīgo krīzes pārvaldības operāciju. Un tāpēc ir skaidrs, ka krīžu pārvaldībai ir jāturpina būt par vienu no NATO pamatuzdevumiem,” uzskata Stoltenbergs.

“Vienlaikus mums ir jāatzīst, ka starptautiskā sabiedrība, ieskaitot NATO, ANO, Eiropas Savienību un citas iesaistītās puses, savas ambīcijas palielināja līdz nācijas veidošanai. Un šis krietni plašākais uzdevums izrādījās daudz sarežģītāks. Tāpēc mums nākotnē ir jāpārliecinās, ka mūsu ambīciju līmenis ir reālistisks.”

Blinkens tiksies ar Lavrovu

NATO dalībvalstis un eksperti arī snieguši vairākas rekomendācijas, proti, turpmāk tiek rosināts ņemt vērā arī uzņemošās valsts politiskās un kultūras normas, kā arī izvērtēt spējas pieņemt un uzņemt apmācības un spēju vairošanu.

Šeit noteikti redzama norāde uz Afganistānu, kuras apmācītie drošības spēki izrādījās nespējīgi pēc tam darboties vieni paši. NATO arī jāapsver, kā pastiprināt savas spējas īsā laikā īstenot liela mēroga evakuācijas operācijas.

Paredzams, ka jau ceturtdien lielākā daļa no ārlietu ministriem dosies arī uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstu līderu tikšanos Stokholmā. Tur paredzēta arī ASV valsts sekretāra Blinkena tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt