Saskaņā ar NATO pārstāvju teikto, pēdējo reizi sarunas ar Krievijas aizsardzības štāba priekšnieku bija maijā. Tikmēr Baltijas valstu aizsardzības ministri uzskata, ka būtu jāpastiprina NATO gaisa patruļas reģionā.
Pēdējā laikā NATO arvien regulārāk sūdzējusies par Krievijas militāro lidmašīnu aktivitāti, kas, salīdzinot par pagājušo gadu, pēdējos mēnešos ievērojami pieaugusi organizācijas valstu robežu tuvumā.
Piektdien alianse Maskavu apsūdzēja par atteikšanos iesaistīties jebkādā „patiesā dialogā”, lai apspriestu situāciju, kas bažīgas darījusi NATO dalībvalstis.
Alianses preses sekretāre Oana Lungesku paziņoja, ka pēdējos septiņos mēnešos, turpinoties konfliktam Ukrainas austrumos, nav bijis nekādas saziņas armijas vadības līmenī.
Par to viņa vainoja Maskavu, piebilstot, ka „Krievija nav izrādījusi nekādu interesi par patiesu dialogu.”
Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nesen paziņoja, ka šogad NATO lidmašīnas pārtvērušas ap 400 Krievijas militāro lidojumu, kas ir par 50% vairāk nekā pērn. Organizācija arī sūdzējusies, ka Krievijas lidmašīnas nesniedz informāciju par savu atrašanās vietu vai lidojuma plāniem, un izskanējušas bažas, ka līdz to apdraudēti citi gaisa satiksmes dalībnieki, tostarp, civilās lidmašīnas.
Tagad kļuvis zināms, ka Eiropas Savienība un NATO kopīgi izmeklēs apdraudējumu, ko Krievijas kara lidmašīnu lidojumi rada civilajai aviosatiksmei. Izmeklēšanas rezultāti gaidāmi pavasarī.
Alianses preses sekretāre piebilda, ka NATO valstu ārlietu ministri šomēnes vienojās, ka regulārā saziņa starp NATO un Krievijas militārpersonām ir vajadzīga, „lai izvairītos no jebkādiem incidentiem” un lai NATO „saglabātu atvērtus militārās saziņas kanālus”.
Arī kāds cits NATO preses pārstāvis Dans Termansens piektdien apstiprināja, ka alianses un Maskavas attiecībās ir lielas plaisas. Viņš pauda, ka „starp NATO militāro struktūru amatpersonām un Krievijas aizsardzības štāba priekšnieka nav bijis nebijis nevienas sarunas kopš maija”. Vienlaikus viņš piebilda, ka „komunikācijas līnijas ir atvērtas”.
Apsūdzot Krieviju par intervenci Ukrainā un atbildot uz Krimas aneksiju, NATO paziņoja, ka aptur visu sadarbību, bet norādīja, ka vienlaikus diplomātiskie saziņas kanāli paliks atvērti.
Piektdien pēc sanāksmes Cēsīs arī Baltijas valstu un Polijas aizsardzības ministri norādīja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpu tuvumā novērota iepriekš nepieredzēta Krievijas militāro lidmašīnu aktivitāte. Viņi pauda, ka šāda Maskavas rīcība ir nevajadzīgi provokatīva. Ministri arī paziņoja, ka NATO valstu patrulēšanas misijas Baltijas valstīs būtu jāpastiprina.
