NATO misija Irākā būs ministru uzmanības centrā. NATO pārņems lielāko daļu darbu no starptautiskās koalīcijas, kas tika izveidota cīņai pret “Daīš” jeb “Islāma valsti”. Šī misija nodrošinās tikai Irākas armijas instruktoru apmācības un konsultācijas, bet nekādās cīņās nesaistīsies - tāda mandāta nav.
Šobrīd vēl tiek gaidīta arī uzaicinājuma vēstule no Irākas valdības, kas neatrodas vieglā situācijā, ņemot vērā pēc mēneša gaidāmās vēlēšanas un noskaņojumu reģionā pēc ASV un Irānas attiecību saspīlējuma.
Otrs aktuāls temats joprojām ir attiecības ar Krieviju un Krievijas militārā spēka pieaugums.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs par to otrdien sacīja: “Mums ir jāsaprot, ka jaunās Krievijas raķetes, kas jau ir izvietotas, un tās, kas vēl tiek izstrādātas kā “Avangard”, ir daļa no kopsakarībām, ko redzam pēdējos gados, Krievijai investējot modernos ieročos un kodolieročos. Taču NATO jau sācis atbildēt uz to. Mums ir paaugstinātas gatavības spēki, pirmo reizi vēsturē esam izvietojuši kaujai gatavus karavīrus alianses austrumu daļā. Esam palielinājuši savu klātbūtni uz zemes, debesīs un gaisā, un investējam jaunās spējās”.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģions janvārī piedzīvoja jaunu saspīlējumu, ko izraisījusi Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas Irākā. Operācija tika īstenota pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pentagons pēc trieciena skaidroja, ka Soleimani bijis bīstams, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā.
Pēc tam Irāna raidījusi raķetes pret Irākā izvietotajām ASV armijas bāzēm. Irāna ir raidījusi vairākas raķetes pa divām avio bāzēm Irākā – Ainasadā, kas atrodas uz rietumiem no Bagdādes, un Erbīlā Irākas ziemeļos. Tās ir nopietnas armijas bāzes, ar vairākiem simtiem karavīru, turklāt Ainasadas gaisa spēku bāzē ir atradušies seši Latvijas karavīri, kuri uzbrukumā nav cietuši, jo viņi ir bijuši informēti par gaisa triecieniem.
