NATO aicina Krieviju atjaunot dialogu ar aliansi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievija pirms laika nolēma pārtraukt diplomātiskās saites ar NATO, tomēr alianse aicina valsti atcelt šo lēmumu un no jauna iesaistīties NATO-Krievijas padomē miera un drošības labad, preses konfernecē žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš atzīmēja, ka šodien starp NATO ārlietu ministriem notika plašas diskusijas, pievēršoties trīs jautājumiem - Krievijas militāro spēku koncentrācijai Ukrainas tuvumā, Aleksandra Lukašenko režīma darbībām un NATO vadošajai lomai ieroču kontrolē.

Stoltenbergs norādīja, ka situācija Ukrainā un ap to joprojām ir mainīga un neprognozējama. Tāpat nav skaidrības par Krievijas nolūkiem.

"Mēs redzam spēku koncentrāciju, kas ir nepamatota un nepaskaidrota. Tāpat to pavada paaugstināta retorika un dezinformācija. Mēs zinām, ka Krievija jau iepriekš izmantojusi spēku pret Ukrainu un citiem kaimiņiem. Mēs esam vienoti mērķī atturēt Krieviju no jebkurām turpmākām agresīvām darbībām," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Ārlietu ministri aicina Krieviju būt caurskatāmai, deeskalēt situāciju un mazināt spriedzi. Stoltenbergs norādīja, ka jebkurai turpmākai Krievijas agresijai pret Ukrainu būs augsta cena un nopietnas politiskas, ekonomiskas sekas.

"Ministri skaidri pateica, ka nedrīkst būt nekādu pārpratumu attiecībā uz NATO apņemšanos. Mēs visi stāvam kopā, lai aizsargātu un aizstāvētu visus mūsu sabiedrotos. Mēs turpināsim aktīvi vērtēt situāciju, lai nodrošinātu to, ka mums ir izstrādāti visi nepieciešamie plāni. Vienlaikus mēs turpināsim nodrošināt politisko un praktisko atbalstu mūsu parterim - Ukrainai," sacīja Stoltenbergs.

Viņš skaidroja, ka NATO joprojām būs divējāda pieeja Krievijai - aizsardzības un atturēšanas pieeja attiecībā uz Krievijas agresīvo rīcību.

Ministri pārrunāja arī situāciju uz NATO un Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas un Lukašenko režīma rīcību - izmantot neaizsargātus cilvēkus, lai izdarītu spiedienu pret Poliju, Latviju un Lietuvu. Stoltenbergs uzsvēra, ka tas ir ciniski un nehumāni, un NATO ministri skaidri pauduši atbalstu un solidaritāti skartajām alianses sabiedrotajām. Tāpat viņš norādīja, ka NATO cieši sadarbojas ar ES, lai vērstos pret šo hibrīdkampaņu.

Pēc NATO ģenerālsekretāra paustā, ārlietu ministri arī pārrunāja ieroču kontroli, atbruņošanos un masu iznīcināšanas līdzekļu neizplatīšanu. Viņš uzsvēra, ka tā ir NATO prioritāte, jo alianse atbalsta pasauli bez kodolieročiem un kopš Aukstā kara beigām NATO ir būtiski samazinājusi savu kodolarsenālu.

"Mēs arī atbalstam svarīgākos bruņošanās kontroles līgumus. Mēs redzam tendences, kas rada bažas. Krievija un Ķīna ļoti būtiski palielina savus arsenālus un arī līgumi tiek grauti. NATO sabiedrotie ir apņēmušies turpināt mūsu centienus pastiprināt ieroču kontroli. Mēs dzīvojam bīstamā pasaulē, mums ir nepieciešama lielāka paredzamība un caurskatāmība," teica Stoltenbergs.

Viņš pavēstīja, ka šovakar ministri turpinās apspriest nākamo alianses stratēģisko koncepciju, ko nākamgad plānots pieņemt NATO samitā Madridē. Pēc Stoltenberga paustā, koncepcija atspoguļos jauno drošības vidi, apliecinās alianses vienotību un vērtības, kā arī turpinās tās pielāgošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti