NATO «acis» debesīs: viena diena novērošanas lidmašīnā

NATO pieder 16 novērošanas lidmašīnas, angliski sauktas AWACS. Agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidaparāti. Aprīkoti ar ļoti spēcīgu radara iekārtu, dažādiem sensoriem un speciālistu komandu, kas iegūtos datus spēj momentā analizēt. Tās ir NATO "acis" debesīs, un vienu dienu Rumānijā LTV bija iespēja pārliecināties, kā tās strādā Eiropas gaisa telpā.

Iegūst "jēlus" datus

"Boeing" lidmašīna Bukarestes lidlaukā ieradusies no Vācijas, un tās komanda ir starptautiska – vācieši, rumāņi, nīderlandieši.  Lidmašīna aprīkota ar īpašu radaru sistēmu, ko ieslēdz tikai lidmašīnai paceļoties septiņu kilometru augstumā. Ar to var novērot apkārtni apmēram 400 kilometru rādiusā. Visu, kas notiek gaisā un uz ūdens.

KONTEKSTS

  • NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas jeb AWACS lidmašīnas, projektētas 20.gadsimta sešdesmito gadu beigās septiņdesmito gadu sākumā. Vispirms tās sāka izmantot ASV 1977.gadā.
  • Pirmā AWACS tipa lidmašīna tika uzbūvēta uz civilās lidmašīnas «Boeing 707» bāzes, un līdz 1992.gadam tika izlaistas vairākas tās modifikācijas. NATO sabiedrotās valstis līdz pat šodienai plaši izmanto šīs lidmašīnas.
  • Normālos apstākļos AWACS E3A tipa lidmašīna spējīga astoņas stundas lidot deviņu kilometru augstumā, "pārskatot" teritoriju līdz 310-315 kilometru rādiusā. Konkrētos punktos atrodas vairākas šādas lidmašīnas, nodrošinot gaisa telpas novērošanu visā Eiropā.
  • AWACS vienība ir skaita ziņā lielākā NATO augstākās pavēlniecības tiešā pakļautībā esošā daļa. Vācijas bāzē Geilenkirhenē bāzējas 16 E3A lidmašīnas, kuru ekipāžā darbojas cilvēki no 15 NATO valstīm – Beļģijas , Ungārijas, Vācijas, Grieķijas, Dānijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, ASV, Turcijas un Čehijas. 
  • NATO vienībā "NAEW&C Force" piedalās arī Luksemburga (tikai finansiāli) un Lielbritānija — ar sešām "E3D" lidmašīnām, kuru ekipāža ir tikai Lielbritānijas speciālisti.
"Dažādos augstumos ir gaisa slāņi ar atšķirīgu temperatūru – tas var ietekmēt radaru. Bet mūsu operatori, viņi ir diezgan asi naski pieregulēt radaru uz vislabāko un precīzāko frekvenci," stāsta pulkvežleitnants Alekss Hermans.

Pēc viņa teiktā, no radara tiek iegūti "jēli" dati, kas tiek apstrādāti. Vairāki operatori uz lidmašīnas klāja identificē objektus - gan pasīvi, gan aktīvi. 

"Un, ja mēs nespējam tos identificēt šeit uz klāja – tad mēs sazināmies ar zemi, lai iegūtu nepieciešamo informāciju objektu identifikācijai. Un tā mēs izveidojam to, ko mēs saucam par atpazītu "gaisa attēlu", un to mēs nosūtam uz leju, uz bāzēm.

Tā rodas pilnīgs "gaisa attēls" no visām NATO dalībvalstīm, kas tiek savietots vienā milzīgā kopējā attēlā. Mēs esam tikai daļa no tā," stāsta pulkvežleitnants.

Koordinē iznīcinātājus 

AWACS lidmašīnas veic ne tikai NATO, tai skaitā arī Baltijas gaisa telpas novērošanu. Tās nodrošina ar izlūkošanas informāciju arī kauju gadījumā, spēj koordinēt iznīcinātājus, bet  miera apstākļos – kaujas mācības, kā šoreiz.

Šie iznīcinātāji uz radara ekrāniem redzami kā zili un sarkani punktiņi. Īstenībā tie ir trīs MIG 21 iznīcinātāji. 

"(..) Mums jābūt ciešā saziņā ar viņiem, lai palīdzētu manevram.  Viņi var izvēlēties paši savu taktiku, bet mēs to varam darīt arī viņu vietā," stāsta kapteinis Mihais Iordake.

Kapteinis pieļauj, ka tuvumā dzīvojošie cilvēki jau ir pieraduši pie šīm lidmašīnām. Tie cilvēki, kas dzīvo tuvāk lidlaukam pie Bukarestes, iznīcinātājus var gan dzirdēt, gan redzēt. "Bet tie, kas atrodas zem mācību gaisa telpas, var arī neko nedzirdēt – atkarībā no lidojuma augstuma," klāsta Iordake.

Arī cīņā pret "Daīš"

Šādas NATO novērošanas lidmašīnās iesaistītas arī cīņā pret "Daīš" jeb tā saukto "Islāma valsti", palīdzot starptautiskajai koalīcijai ar izlūkošanas datiem.

Savulaik tās sniedza izlūkošanas atbalstu no gaisa arī NATO spēkiem Afganistānā. Lidojot virs Eiropas – to galvenais uzdevums ir atturēšana – demonstrēt NATO modrību.

"Viens no lielākajiem ieguvumiem no tā, ko darām šodien – atturēšanas pasākumu ietvaros –ka tas dod NATO dalībvalstīm pārliecību un sapratni par mūsu kopīgo apņemšanos kolektīvai aizsardzībai. Kaut vai esot gaisā un zinot, ka, izmantojot savus sensorus, mēs varam pārredzēt visu NATO atbildības teritoriju un ka mēs varam sniegt informāciju – vai tā ir agrīnā brīdināšana vai tas ir par draudiem gaisā vai uz sauszemes.  Tādējādi mēs varam būt droši, ka aizsargājam NATO gaisa telpu," stāsta NATO Agrīnās brīdināšanas un kontroles grupas komandiere ģenerālmajore Dona Danlopa.

Novērotāj-lidmašīnu darbību apgrūtina dronu izmantošana, bet tas neesot nepārvarams šķērslis.

"Pamanīt objektus, kas kustās ļoti lēni – ir izaicinājums jebkurai izlūklidmašīnai. Bet mēs varam piemēroties un pamanīt vairumu dronu," piebilst Danlopa.

Novēro arī kuģus

Viņa atzīst, ka AWACS ir unikāla iespēja izmantot savus radarus pasīvai, gan sensorus aktīvai novērošanai. Tostarp, lai novērotu objektus gaisā un uz ūdens – arī bēgļu laivas, kas pāri Vidusjūrai ierodas no Turcijas un Lībijas.

"Mēs varam redzēt kuģus un, sadarbojoties ar citiem, spējam identificēt – vai viņi atsaucas un saka, kur atrodas (..). Un šo informāciju mēs varam sniegt komandieriem uz zemes," klāsta Danlopa.

Cik lielus objektus ar šo radaru sistēmu iespējams pamanīt – to NATO neatklāj, jo tā ir klasificēta informācija. 

Danlopa atzīst, ka AWACS nav tādu iespēju kā filmēt kustīgus objektus uz sauszemes. "Mēs nodrošinām liela attāluma agrās brīdināšanas iespēju – tā , lai mēs varat reaģēt, ja mums tiek uzbrukts," stāsta ģenerālmajore.

Gaisā līdz 16 stundām

NATO gaisa telpa tiek novērota visu laiku – 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. "Bet mēs neesam vienīgie, kas to dara. "Mēs iesaistāmies tad, kad ir nepieciešams, jo mēs nevaram palikt gaisā 24 stundas," stāsta Hermans.

Jautāts, cik stundas var lidot nenosēžoties uz zemes, pulkvežleitnants saka, ka tas ir atkarīgs no uzdevuma. "Tās var būt no dažām stundām līdz 16 stundām, kad mums uzpilda degvielu lidojumā," piebilda Hermans. 

Ģenerālmajore Danlopa stāsta, ka AWACS nav debesīs visu laiku, jo turēt lidmašīnu gaisā ir dārgi.

"Jābūt investīciju balansam – cik daudz lidmašīnas mums vajadzīgas, cik daudzas apmācītas komandas mums vajadzīgas, cik bieži un kurās vietās mums nepieciešams lidot," piebilda  ģenerālmajore.

Cenšas gudri plānot

Pēc viņas teiktā, AWACS bija vieni no pirmajiem, kas reaģēja uz Krievijas agresiju Ukrainā.

"Kopš 2014.gada marta mēs esam nepārtraukti – 38 mēnešus –nodrošinājuši NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles lidojumus gar NATO austrumu robežu, dienvidu un dažreiz ziemeļu robežu. Tā ir resursu investīcija.  Tāpēc mēs cenšamies plānot gudri – kur un kad mums ir jābūt," atzina Danlopa.

Un viena no šādām vietām ir atbalsts augsta līmeņa valstu vadītāju samitiem, tai skaitā NATO samitam Varšavā pagājušajā gadā un pat pāvesta vizītei. 

"Mēs darbojamies kā satiksmes regulētājs gaisā, kā agrīns brīdinātājs šiem pasākumiem, lai sniegtu nācijām un pasaules līderiem drošības sajūtu, ka NATO AWACS ir virs galvām," piebilda Danlopa.

Šīs AWACS lidmašīnas savu darbību izbeigs 2035. gadā. Kādas izlūkošanas lidmašīnas vai tehnoloģijas tiks izmantotas pēc tam – par to tiek domāts jau tagad.

"Gan tehnoloģijas liek mums mainīties, gan arī informācijas apjoma pieaugums," saka Danlopa un piebilst – galvenais mērķis ir spēt ļoti ātri savākt lielu informācijas apjomu, un komandieriem sniegt viņiem nepieciešamāko informāciju gudra lēmuma pieņemšanai.

"Mums var vairs nebūt šādu milzīgu "Boeing 707" novērošanas platformu nākotnē – tā vietā mums var būt tīkls ar dažādiem novērošanas avotiem, no kuriem informācija saplūst kopā vienā datu mākonī un no tā  -  komandieriem informētu lēmumu pieņemšanai," sprieda ģenerālmajore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt