Tieši pirms 70 gadiem 4. aprīlī ASV Valsts departamentā, filantropa un politiķa Endrjū Mellona vārdā nosauktajā zālē sapulcējās 12 pasaules valstis un, parakstot līgumu, nodibināja NATO, kas joprojām ir globāli lielākā un spēcīgākā aizsardzības organizācija.
Un tieši tur pēc septiņdesmit gadiem dalībvalstu ārlietu ministri pulcēsies atkal, tiesa – krietni kuplākā pulkā, lai atzīmētu NATO pastāvēšanas gadadienu. Alianse ir būtiski augusi, un tagad tajā ir 29 dalībvalstis, arī Latvija un pārējā Baltija, kas deviņdesmitajos gados, atgūstot neatkarību, uzreiz noteica sev mērķi pievienoties NATO.
Šī būs reize, kad alianse ne tikai izvērtēs pagātnes darba augļus un grūtības, bet arī runās par šobrīd darāmo un nākotni. Un viens no lielākajiem pārdomu objektiem ir tas, cik daudz līdzekļu valstis atvēl aizsardzībai. Vašingtonā vēl pirms svinīgās dienas visaugstākajā līmenī turpina atbalsoties ASV prezidenta Donalda Trampa paustais, ka ASV iznes visu lielāko finanšu smagumu.
Tam plaši savā uzrunā Vācijas Māršala fonda rīkotajā ekspertu konferencē par NATO pievērsās arī ASV viceprezidents Maiks Penss, kurš īpaši izcēla Vāciju, ar kuru ASV patlaban ir saspringtas tirdzniecības attiecības. „Vācija ir Eiropas lielākā un augošākā ekonomika, kas jau paaudzēm ilgi iegūst no tā, ka ASV aizsargā Eiropu. Aizvadītā gada pētījums liecina par būtiskiem trūkumiem Vācijas gaisa spēkos, bet Berlīne joprojām atsakās audzēt savu aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Vācijai ir jādara vairāk,” sacīja Penss.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzrunā ASV Kongresam, kas pirmo reizi vēsturē uzklausīja NATO vadītāju, daudz pievērsās maksājumiem. Viņš sacīja, ka jau nākamā gada beigās alianses kopējais tēriņu apjoms pieaugs par simt miljardiem dolāru.
Latvija ir to septiņu NATO valstu vidū, kas alianses nosacījumus izpilda un kuras aizsardzības budžets ir divus procentus no iekšzemes kopprodukta liels. Taču, kā norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pie šīs līnijas nav jāapstājas:
„Jā, mums ir jādomā par aizsardzības izdevumu palielināšanu.
Nevis tāpēc, ka mums kāds kaut ko mistiski prasa, bet tāpēc, ka tas ir mūsu pašu valsts aizsardzības un drošības interesēs. Ne uzreiz 2,5%, ne uzreiz 2,2%, bet zināmai tendencei ir jābūt. Patīk mums vai ne, bet mēs esam viena no tām valstīm, kas šobrīd visvairāk izjūt šos riskus, hibrīdapdraudējumus, ne tikai klasiskos militāros, un mums attiecīgi ir jāreaģē.”
Arī Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs, ko Latvijas Televīzija sastapa Vašingtonā, atzina, ka ASV prasības pēc iemaksām ir pareizas un visām valstīm būtu uz to jātiecas. Jo arī finansiāli spēcīga alianse būtu Baltijas interesēs.
Blakus maksājumiem otrs lielākais jautājums ir attiecības ar Krieviju, īpaši pēc agresijas Ukrainā. ASV priekšlikums ir palielināt alianses klātbūtni Melnajā jūrā, gan nosūtot turp kuģus, gan uzraugot apkārtni, jo ir bažas par to, ka Krievija tur cenšas nostiprināt savu ietekmi.
„Jūras drošība ir tas, kam ASV militārā vadība patlaban pievērš ļoti lielu uzmanību. Eiropā ir visai ierobežota ASV kuģu pieejamība. Un, diskutējot par ASV jauno aizsardzības budžetu, ļoti liela uzmanība tiek veltīta tam, kā rast iespēju palielināt amerikāņu kuģu klātbūtni ne tikai Melnajā jūrā, bet arī citur Eiropā,” sacīja Vācijas Māršala fonda eksperts Dereks Kollets.
Sagaidāms, ka visus šos jautājumus iztirzās arī NATO dalībvalstu līderi, kuri decembrī tiksies samitā Londonā. Tieši Lielbritānijas galvaspilsēta uzreiz pēc NATO nodibināšanas kļuva par alianses pirmo mājvietu. Un tikai pēcāk alianse nobāzējās tagadējās mājās – Beļģijas galvaspilsētā Briselē.
