"Mums arīdzan nav plānu pārkrāsot tanku rozā krāsā vai pārvietot to uz Narvas cietoksni," intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR teica Raika, komentējot izskanējušās idejas par okupācijas laika pieminekļa likteni.
Raika norāda, ka Otrā pasaules kara laika tanks neiederētos viduslaiku Narvas cietokšņa ainavā.
"Tanks nav Igaunijas lielākā problēma. Tanks nav Narvas lielākā problēma. Mājokļu jautājums, enerģijas izmaksas, darbavietas, pāreja uz izglītību igauņu valodā: šie jautājumi ir daudz svarīgāki," uzskata pašvaldības vadītāja.
Pēc viņas domām, Narvas iedzīvotāji uzskata padomju tanka pieminekli par svarīgu simbolu.
"Viņi lepojas ar to, ka krievi atbrīvoja Igauniju no fašistiem un atjaunoja Narvu. Tādēļ tanks ir daļa no viņu identitātes un lepnuma," spriež Raika.
Narva atrodas pie pašas Krievijas robežas un to mēdz dēvēt par krievvalodīgāko no visām NATO dalībvalstu pilsētām. Narvā vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, 36% ir Krievijas pilsoņi.
Raika gan uzsver, ka Narvas krievi ir Igaunijas patrioti. "Narva ir Igaunijas pilsēta, Narva ir daļa no Igaunijas, un ar to parasti beidzas visas manas diskusijas par tanku ar Narvas iedzīvotājiem."
"Pirms 9. maija mēs vienojāmies, ka šis nebūs īstais brīdis lielām svinībām, un 9. maijs Narvā aizritēja bez incidentiem. Caur mūsu pilsētu izgājuši 22 000 Ukrainas bēgļu, un nevienam nenācās gulēt parkā uz soliņa," norāda Raika.
