Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka aizvadītajā diennaktī ir iznīcinātas četras Krievijas munīcijas un bruņojuma noliktavas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā valsts dienvidos. Triecienu rezultātā esot nogalināti vismaz 52 Krievijas karavīri. Pēdējo nedēļu laikā Ukrainas dienvidos esot likvidētas kopumā 15 Krievijas bruņojuma noliktavas.
Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis paziņojis, ka daļa no Ukrainas austrumos izvietotajiem Krievijas spēkiem tiekot pārvietoti uz okupētajām teritorijām Zaporižjas un Hersonas apgabalos, lai mēģinātu nostiprināt savas aizsardzības pozīcijas valsts dienvidos.
Prezidents arī norādīja, ka Krievijai nav izredžu uzvarēt pašas uzsāktajā karā. Tāpēc ukraiņiem esot jāturpina aizsargāties gan militāri, gan diplomātiski, gan politiski. Viņaprāt, Ukrainas vienotības saglabāšana ir svarīga ne tikai, lai sakautu Krieviju, bet arī lai kvalitatīvi atjaunotu valsti pēc kara beigām.
Savukārt amerikāņu militārās domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi pieļauj, ka Krievijas karaspēks gatavojas jaunam uzbrukumam Harkivas virzienā.
Taču esot maz ticams, ka iebrucējiem varētu izdoties sagrābt Harkivas apgabalu vai Harkivas pilsētu, ņemot vērā Krievijas karaspēka gauso virzību Donbasā un pastāvīgās problēmas ar vienību komplektāciju un apgādi.
Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas karaspēks civilajiem objektiem ir uzbrucis 60 reizes biežāk nekā militārajiem mērķiem, tā apgalvo Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome.
Kopš 24. februāra iebrucēji no Krievijas ir veikuši aptuveni 300 triecienus pa militāriem objektiem, bet civiliem objektiem ir uzbrukts vairāk nekā 17 tūkstošus reižu.
Saskaņā ar padomes aplēsēm ir bojāti vai iznīcināti vairāk nekā 50% dzīvojamo ēku Mariupolē, Harkivā, Černihivā, Bučā, Severodoneckā un Lisičanskā. Krievijas uzbrukumu rezultātā bez pajumtes ir palikuši vairāk nekā 3,5 miljoni jeb 8% Ukrainas iedzīvotāju.
Svarīgi pievērst uzmanību arī notiekošajam Kosovā. Vakar valsts ziemeļos esošajā Mitrovicas apgabalā, kur dzīvo pārsvarā etniskie serbi, vietējie iedzīvotāji ar kravas automašīnām un smago tehniku bloķēja ceļus, kas ved uz kontrolpunktiem uz robežas ar Serbiju. Demonstranti arī apšaudīja vietējos policistus, bet neviens cilvēks nav cietis.
Šādi vietējie serbi protestēja pret Kosovas valdības ieceri no šodienas ieviest noteikumu, ka Serbijas pilsoņiem, kuri vēlas ieceļot valstī, būtu jāsaņem īpaša deklarācija ieceļošanai un izceļošanai no Kosovas. Šis dokuments tiktu izsniegts, šķērsojot sauszemes robežu, kā arī lidostā. Priština norādīja, ka tas ir atbildes pasākums, jo Serbija to pašu pieprasa Kosovas pilsoņiem, kas ierodas Serbijā.
Kosovas premjerministrs Albins Kurti vardarbīgo protestu organizēšanā vainoja Serbiju, bet Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņoja, ka Kosova gatavojot militāru uzbrukumu Serbijai. Savukārt Kosovā izvietotie NATO miera uzturēšanas spēki paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi iesaistīties, lai nodrošinātu stabilitāti Kosovas ziemeļos.
Vakar vakarā Kosovas valdība paziņoja, ka Serbijas pilsoņu ieceļošanas noteikumu ieviešanu atliks līdz 1. septembrim, bet maz ticams, ka tas palīdzēs mazināt saspīlējumu reģionā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
