Eiropas Savienība atlikusi plānoto lidmašīnu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašināšanu, kas uzliek aviokompānijām par pienākumu maksāt par oglekļa emisijām arī ārpus ES teritorijas. No pavasara par to maksās tikai Eiropas aviokompānijas, bet jau nākamajā gadā varētu tapt skaidrs, cik un kā maksās arī citi operatori, kas nolaižas Eiropas lidostās. Eksperti uzskata: tā ir cīņā par to, kurš diktē noteikumus klimata pārmaiņu jomā.
Eiropas Savienībai klimata pārmaiņas ir prioritāte, uz ko norāda arī vēlme samazināt izmešu daudzumu atmosfērā, atjaunojamo energoresursu attīstība un energotaupība. Arī aviācijas uzņēmumi Eiropā no nākamā gada maksās papildus nodevu par šo ātro, bet dabai tik dārgo ceļošanas veidu. Tomēr to dara tikai ES lidsabiedrības. Piemēram, Ķīna un ASV vai Indija, izmantojot Eiropas lidostas, vēlas izņēmuma statusu. Klimata komisāre Konija Hedegārda uzskata, šī situācija ir jāmaina, tomēr to novilcinās vēl par vienu gadu, lai valstis savstarpēji varētu vienoties:
"Eiropas Savienība ir skaidri pateikusi, ka internacionāli noteikumi aviācijā ir vitāli nepieciešami. Mēs tiem nestāvēsim ceļā un to nekad neesam darījuši. Tieši pretēji - mūsu likumdošana ir pieņemta pēc tam, kad esam gadiem gaidījuši, kamēr starptautiskā civilākas aviācijas organizācija beidzot rīkosies. Tagad izskatās, ka dažu valstu dēļ, kurām netīk mūsu shēma, izveidojas tirgus aizsardzības mehānisms globālā līmenī. "
Ķīnas iekšzemes kopprodukts ir lielāks nekā Grieķijai un Portugālei, tāpēc jājautā, kāpēc Ķīnai būtu jāpiemēro maigāki noteikumi. Jau līdz šim ES pieļāvusi izņēmums tām valstīm, kas līdz šim veiksmīgi padalījušās emisiju tirgū. Nākamajā gadā beidzot varētu tikt panākts vienots viedoklis par to, kā un cik lidsabiedrībām jāmaksā par radīto piesārņojumu:
"Tā ir iespēja, mēs radām vietu veiksmīgām sarunām, bet to ir jāmāk arī izmantot. Mēs paveram iespēju logu, lielu iespēju, sakot, ka to var izmantot visas iesaistītās puses. Runāšanas un pozīciju veidošanas laiks ir galā: ir laiks pieņemt spēcīgus lēmumus nākamajā starptautiskajā civilās aviācijas biedru tikšanās reizē."
Eiropas aviokompānijas nav gatavas vienas tērēt naudu un sadārdzināt biļešu cenas, tāpēc uzskata, ka arī citām būtu jāmaksā. Kā uzskata "Barklays" finanšu analītiķis Trevors Sikorskis, šis ir jautājums par to, kas diktē noteikumus:
"Protams, ka nav nekādas vēlmes parādīt, ka Indija vai Ķīna diktē noteikumus jo īpaši klimata pārmaiņu jomā. Tāpēc tas kļūst aizvien svarīgāk ES un aviokompāniju apvienībai parādīt, ka viņi spēj savus likumus arī īstenot."
Eiropas Savienības kvotu tirdzniecība tika ieviesta šogad. Tā joprojām attiecas tikai uz lidojumiem ES ietvaros. Ja gada laikā citas lidsabiedrības nespēs vienoties par noteikumiem, tie tiks uzspiesti. Jaunā kārtība Eiropas aviokompānijām izmaksās aptuveni 12 miljardus latu. Un tas varētu sadārdzināt arī biļešu cenas. Apmēram 3% no visiem izmešiem, kas rada bīstamos savienojumus atmosfērā un ietekmē arī klimatu, nāk tieši no aviācijas - lielākoties no starptautiskiem reisiem. Šis skaitlis turpina pieaugt.
