Sadaļas Sadaļas

Nākamās Polijas valdības ministri negrib pildīt ES lēmumu par bēgļu uzņemšanu

Ņemot vērā traģiskos notikumus Parīzē, Polija neredz politiskas iespējas izpildīt Eiropas Savienības (ES) lēmumu par bēgļu uzņemšanu, paziņojis jaunās Polijas valdības topošais Eiropas lietu ministrs Konrads Šimanskis.  

Ministrs pavēstījis, ka terorakti Parīzē notiek tiešā kontekstā ar bēgļu krīzi un Francijas iesaistīšanos aviouzbrukumos grupējumam “Islāma valsts” un naftas platformām, ko kontrolē teroristi.

“Terorakti nozīmē, ka ir nepieciešams rūpīgi pārskatīt  Eiropas politiku attiecībā uz migrantu krīzi,” ministra teikto citē Polijas Radio.

Ministrs atzīmējis, ka kritizē ES lēmumu par bēgļu uzņemšanu visās ES dalībvalstīs.  

“Mēs neredzam politisko iespēju izpildīt šo lēmumu. Polijai jāsaglabā pilnīga kontrole pār savām robežām, par politiku pret bēgļiem un migrantiem,” sacījis ministrs.  

Savukārt topošais ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis paziņojis, ka nevar bez atrunām uzskatīt, ka visiem cilvēkiem pasaulē jānodrošina iespēja dzīvot labāk.  Turklāt bēgļu rindās varot būs kaujinieki un fundamentālisti, kas  neatbalsta mūsu civilizāciju, norādīja nākamais ministrs.

 “Mums jāsāk domāt, vai mēs arī turpmāk būsim apvīti ar politkorektumu, kaisīsim pelnus uz galvas un uzskatīsim, ka mūsu Rietumu sabiedrības nepilnības ir bēgļu frustrācijas iemesls. Vai mēs ieraudzīsim vainu arī sabiedrībās, kas ir mūsu civilizācijas ienaidnieki,” paudis nākamais ministrs.  

Polija faktiski boikotēja šonedēļ Maltā notikušo samitu bēgļu jautājumos. Lai gan samita diena bija zināma sen, jaunievēlētais prezidents Andžejs Duda nozīmēja  samita dienā tikko ievēlētā parlamenta sēdi, kurā iepriekšēja valdība nolika savas pilnvaras un attiecīgi nevarēja pārstāvēt Poliju. Arī pats viņš nebrauca uz Maltu, jo  piedalījās parlamenta sēdē. 

Jau vēstīts, ka bēgot no pilsoņu kara Sīrijā, šo Tuvo Austrumu valsti pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Bet no Eritrejas tās iedzīvotāji bēg represīvā politiskā režīma un dziļās nabadzības dēļ. Liela daļa cenšas nokļūt Rietumeiropā. 

ES vienojās, ka no Itālijas un Grieķijas uz citām bloka dalībvalstīm tiks pārvietoti 160 000 bēgļu, un tas tiek īstenots, neraugoties uz vairāku savienības Austrumeiropas dalībvalstu iebildumiem.

Tomēr migrācijas eksperti uzskata, ka jaunā programma tikai daļēji palīdzēs risināt bēgļu krīzi. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, jau ieradušies vairāk nekā 750 000 bēgļu.

Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.  Bet papildu saistības Latvija nevarētu uzņemties, kamēr nav sakārtoti drošības jautājumi, pēc Parīzes teroraktiem paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt